Jaunai meitai precību gados daudz vajag, atklājot Latgales līgavas pūra lādes izstādi, izdzied Daugavpils Vienības nama Tradīciju mājas vadītāja Baiba Pankjāne. No līgavas vainaga līdz pat segai, kopumā 100 lietas bijušas tās, ko 19. gadsimtā jaunas meitas, iziedamas pie vīra, likušas līdzi ņemamajā pūra lādē.
"Te ir cimdi, zeķes un arī dvieļi, segas, galdauti. Daudzkas, visu, kas noder saimniecībā, to visu te var atrast." Ar Latgales līgavas pūra lādes saturu iepazīstina folkloriste no Dagdas Inta Viļuma, kura ir sakopojusi vairāk nekā 100 dažādus priekšmetus.
"Kad tuvojās mūsu valsts simtgade, man radās doma, ka varētu par godu mūsu valsts simtgadei savākt un ielikt pūrā 100 pūra lietas, kuras attiecas uz 19. gadsimta vidu, skaidro Inta Viļuma. "Veicot pētniecisku darbu par to, kas tajā pūrā varētu būt, kā tas tapa, tad bija daudz un dažādu atklājumu. Piemēram, ka meita visu to pūru negatavoja pati. Daudzkas nāca mantojumā no vecmammas, no mammas. Bija tādas lietas, kas kalpoja ilgi un nenonēsājās, kā gultas deķi. Tie saglabājās no paaudzes uz paaudzi. Pašai meitai pūrā vajadzēja sagatavot tikai to, kas bija nonēsājies un arī dāvināšanai – cimdus, jostas, zeķes, arī kreklus un palagus. Tos gan vajadzēja sagatavot."
Tas, ka Latgales pūra lāde tiek vētīta un arī vēdināta tieši tagad, nav nejauši, ziema tam vienmēr bijusi vispiemērotākais laiks, atklāj izstādes veidotāja Inta Viļuma:
"Ziemā bija tā sauktās pūra vēdināšanas. Lai galdauti, palagi un krekli būtu balti, meitas tos iznesa ārā ziemā uz sniega salā, un puiši tajā laikā nāca gar žogiem un lūkojās, kurai mietai bagātāks pūrs. Tāpēc arī mēs esam šodien iecerējuši pūra vēdināšanu."
Skatītāju jau pirmajā Latgales līgavas pūra lādes izstādes atklāšanas dienā Daugavpils Vienības nama Latviešu un latgaliešu kultūras centra Tradīciju mājā tiešām netrūkst.
Katram sava motivācija:
"Pašreiz ir cilvēku grupa, kura godā šīs senču tradīcijas un piekopj senču rituālus, tiem tad tas ir aktuāli. Bet daļa sabiedrības to neatzīst un viņi svin mūsdienīgas kāzas. Tas ir ļoti dažādi. Es pats neesmu precējies. Līgavu ar pūru noteikti gribētu, bet vai tieši ar cimdu pūru, par to ir jāpadomā!"
"Dzīve jau ir kā spirāle. Tīšanās uz augšu, bet laiku lokos atgriežas pie pārbaudītām vērtībām – paņem kaut ko no senatnes un atdzīvina mūsdienās. Pati esmu divu dēlu māte, un laikam jāsāk skatīt līgaviņas ar pūru. Bet laikam vairāk uz šejieni nācu, lai sevī atjaunotu savu latvisko un latgalisko dzīvesziņu."
Latgales līgavas pūra lādes izstādes apmeklētāju vidū ir meitas, kuras arī pašas vēl šodien loka savu pūralādi un pilnībā apliecina to, ka šīs tradīcijas nebūt neaiziet nebūtībā, saka Alīna:
"Man tas nav svešs. Man mājās ir ļoti sena, veca pūra lāde. Vecāki jau smejas, ka es mēģinu to piepildīt, bet nu noteikti nesanāks, kā tā laika dāmām. Bet pa maziņam var mēģināt. Tā ir tāda vērtība, arī manās kāzās pūra lāde būs! Šajā izstāde katrā darbā ir kas īpašs, cimdos ir siltie raksti un deķos – pasakainais un fenomenālais rakstu vijums! Kā var to visu vienās stellēs uzaust?! Te katram darbam ir kas savs un tuvs."
Smelties idejas savam pūram vai apbrīnot 19. gadsimta jauno Viduslatgales meitu pūra lādes saturu Daugavpils Vienības nama Tradīciju mājā varēs līdz 1. martam, kad darbosies izstāde "Latgales līgavas pūra lāde".
