VIDEO: Intervija ar režisoru Pīteru Grīneveju

Kā iepriekš vēstīts, Rīgā ieradies viens no festivāla „Baltijas Pērle" spilgtākajiem viesiem - britu kino režisors Pīters Grīnevejs. Piedāvājam noskatīties pilnu Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu interviju ar slaveno režisoru.

16.septembrī Pīters Grīnevejs sniegs lekciju un meistarklasi Latvijas kino nozares profesionāļiem. Savukārt viņa filma „"Golciuss un Pelikāna kompānija" festivālā „Baltijas pērle" tiks izrādīta piektdien kinoteātrī „Splended Palace". Filma izpelnījusies skandalozu slavu, tā veltīta Holandes erotisko gravīru autoram Hendrikam Golciusam.

Pīters Grīnevejs jaunībā daudz gleznojis, līdz ar to interese par mākslu caurvij vairākas viņa filmas, kuru kopums šogad autoram atnesa Britu kinoakadēmijas balvu BAFTA par nenovērtējamiem sasniegumiem britu kino. Lente „Golciuss un Pelikāna kompānija” stāsta par holandiešu gravīru meistaru, kurš, cenšoties panākt Elzazas marķīza labvēlību un finanses tālākajam darbam, iestudē sešas ainas ar Bībelē atrodamajiem tabu: izlaidību, incestu, krāpšanu, pedofiliju, prostitūciju un nekrofiliju.

Pīters Grīnevejs: Bieži vien metaforas un paradigmas, kas saistītas ar pagājušajiem gadsimtiem, ir apveltītas ar lielu jūtīgumu, smalkumu, to izteiksme ir ļoti mūsdienīga, kā 21. gadsimtā. Lielākā daļa manu filmu ir par seksu un nāvi. Šie divi fenomeni ļoti cieši ir klātesoši mūsu dzīvēs. Iespējams, mēs vēl arvien diezgan bailīgi un reti runājam par nāvi, bet mēs esam diezgan runātīgi attiecībā par seksu, mūsu sabiedrība ir ļoti orientēta uz to. Ja mēs runājam par laikposmu no 1500. līdz 1700.gadam – tam ir raksturīgs izteikts jūtīgums pret šīm tēmām, ko es mēģinu parādīt savā kino.

Uz jautājumu, ko režisors domā par latviešu kino, Grīnevejs norāda, ka mūsu ir tikai divi miljoni un līdz nešaubīgai atpazīstamībai ir vēl savs ceļš ejams.

Pīters Grīnevejs: Es sapratu, ka jums ir bijusi īpaša iespēja atkal sākt visu no nulles, bet jūs to neesat darījuši, jūs atkal un atkal atgriežaties atpakaļ pie jau pagājušajām paaudzēm, atkārtojot jūsu vecāku kļūdas. Taču no otras puses – es esmu anglis, un Anglija nav tikusi iekarota vairāk nekā tūkstoš gadus. Mēs esam sala, kurai allaž ir bijusi relatīva neatkarība, un man šķiet, ka jūs allaž esat bijuši zem kādas okupācijas varas. Jūsu brīvības un neatkarības sajūta jums pašiem ir kas gluži jauns – ar to es jūs apsveicu un vēlu visu to labāko.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt