„Latvijas liktenis atkal izšķiras Daugavas krastos. Šodien nesprakst šāvieni kā 1905.gadā, brīvi vārdi skan no vēl nebrīvā bulvāra” – tā skan fragments no plašās tautas manifestācijas Daugavmalā 1989.gada rudenī. Tajā, Tautas frontes pulcināti, piedalījās cilvēki no visas Latvijas. Audio un cita veida liecību par vēsturiskajiem notikumiem pirms 25gadiem ir daudz, un režisoru Askoldu Saulīti gaida ļoti spraigs darbs, tās visas apzinot un atspoguļojot filmā par Tautas fronti.
Tā būs pirmā tik visaptveroša filma, un vēsturiskos notikumus režisors tajā iecerējis skatīt no mūsdienu skatu punkta. „Vissvarīgākais, manuprāt, ir nevis jau zināmu, kanonu ieguvušu notikumu pārstāsts, bet skats uz šiem notikumiem no mūsdienu viedokļa. Vai Atmodas ideāli ir izdzīvojuši vai tie ir zuduši? Kāpēc tā ir noticis?” stāsta Saulītis.
Filmas tapšana ir tikai tās sākumpunktā, bet jau tagad režisoram ir skaidra vīzija par galvenajām tēmām, no kurām viena ir sabiedrības integrācija. „Tajā laikā Tautas frontes rindās bija visu Latvijā dzīvojošo tautību cilvēki. Pašreiz mēs vērojam nedaudz citu situāciju - mēs esam polarizējušies. Manuprāt, kādu mazu artavu mēs mūsdienu sabiedrības integrācijā varēsim dot ar šo filmu. Mēs noteikti stāstīsim par cittautiešiem, par Latvijā dzīvojošajiem krieviem, poļiem, ebrejiem, lietuviešiem un igauņiem, kas tolaik aktīvi piedalījās Latvijas valsts neatkarības izcīnīšanā,” norāda režisors.
Un, lūk, kā starpnacionālo attiecību modeli savulaik 1988. gadā 1.Tautas frontes kongresā ieskicēja Latvijas Poļu biedrības vadītāja un viena no Atmodas līderēm Ita Kozakeviča, kas nu jau mūžības ceļos: „Nacionālajām grupām, kas dzīvo ārpus savas etniskās teritorijas, ir pienākums respektēt pamatnācijas intereses, cienīt tās valodu, kultūru un tikumus, un savukārt tām ir tiesības baudīt pilnīgu savas nacionālās kultūras elementu attīstības iespējas.”
Līdzās Itai Kozakevičai filmā iepazīs arī citus progresīvos politiķus, ārstus, žurnālistus, juristus un vienkārši ideālistus, kas pirms 25 gadiem bija notiekošo procesu vadībā. Protams, arī māksliniekus un mūziķus, kuriem bija ļoti nozīmīga loma. Saulītis stāsta: „Mūsu filmā būs arī rokmūzika, protams, „Lāčplēsis” un „Roks par neatkarību”. Tas buntavnieciskais gars, kas attiecas uz tā laika jaunatni. Tas būs interesanti - uzrunāt, piemēram, Igo, lai viņš atceras „Lāčplēsi”.”
Projektu konkursam par Tautas frontei veltītu filmu kopumā tika iesniegti četri projekti. Askolda Saulīša filma pārliecināja ar plašāku un globālāku skatījumu uz notikumiem Latvijā, skaidro žūrijas pārstāve, Nacionālā kino centra speciāliste Lelda Ozola. „Askolds Saulītis šos notikumus Latvijā iecerējis parādīt pasaules kontekstā. Atskatīties atpakaļ līdz pat Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanai un parādīt, kādi vēsturiskie notikumi tautu noveda līdz uzdrīkstēšanās brīdim. Tas ekspertiem šķita ļoti simpātiski, jo plānots, ka filmai vajadzētu spēt dzīvot arī ārpus Latvijas robežām,” atzīmēja Ozola.
Askolda Saulīša filma „Atmodas antoloģija” iekļauta Latvijas Tautas frontes 25 gadu jubilejas pasākumu programmā, un to plānots pabeigt līdz šī gada oktobrim.
