«Suņu sala» un «Dovlatovs» - filmas, kam vērts pievērst uzmanību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ceturtdien, 15. februārī, startējušais Berlīnes kinofestivāls ir uzņēmis apgriezienus — no agra rīta līdz vēlam vakaram pilsētā ik dienu noris vairāki desmiti filmu seansu.

Pasaulē nozīmīgā kinofestivāla atklāšanas gods šogad tika uzticēts amerikāņu režisora Vesa Andersona animācijas filmai «Suņu sala» (Isle of Dogs). Smalki nostrādātās detaļās veidotā leļļu filma vēsta par distopisku situāciju Japānā. Pilsētā, kas ironiski nokrustīta par Megasaki, izplatās suņu gripa. Autoritārais mērs — kaislīgs kaķumīlis — izstrādā konspirāciju un visus «cilvēka labākos draugus» deportē uz atkritumu salu.

Lai arī stāstu nepārpotami var interpretēt, atsaucoties uz sociopolitisko nestabilitāti, filma tomēr saglabā Andersona darbiem raksturīgo rotaļīgumu. Tajā netrūkst iedarbīga humora un sirsnīguma — filmas centrā ir 12 gadus vecs puika, kurš pašdarbnieciski dodas uz nomaļo salu, lai izglābtu savu uzticamo draugu. Skatīšanās pieredze kļūst spilgtāka, ja spēj atšifrēt, kuras zvaigznes ir ierunājušas četrkājainos draugus un citus varoņus: krāšņajā balss aktieru ansamblī šoreiz sastopami Braiens Krenstons, Bils Murejs, Edvards Nortons, Skārleta Johansone un citi.

Filma, starp citu, Rīgas kinoteātros būs skatāma jau salīdzinoši drīz — no 23. marta.

Viens no ievērojamākiem līdz šim izrādītajiem darbiem ir pazīstamā krievu režisora Alekseja Germana jaunākā biogrāfiskā drāma «Dovlatovs» (Dovlatov) — traģisks stāsts par krievu rakstnieku, dzejnieka Josifa Brodska līdzgaitnieku Sergeju Dovlatovu un padomju laika cenzūras radīto postu pār nomenklatūrai nepiederīgo mākslinieku likteņiem. Bez dramaturģiskiem kreščendo filma ieskicē smeldzīgi klaustrofobisku noskaņu, kurā bezpalīdzīgi notverts gan tās titulvaronis, gan viņa domubiedri. Piederīga Germana jaunākā apcerīgajai stilistikai, filma pārsteidz: no valsts un Kremļa ideoloģijai lojālo insitūciju — Krievijas Kultūras ministrijas un Pirmā kanāla — finansētas filmas pašreizējā politiskajā klimatā ir neierasti ieraudzīt tik tiešu cenzūras kritiku.

Berlināles programma šogad, kā ierasts, ir dāsna: 13 sadaļās iekļauti vairāki simti filmu. Diemžēl festivāla oficiālajā programmā nav iekļauta neviena filma no Baltijas. Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs līdz ar simtgades svinībām ir pieejams plašs un arīdzan kvalitatīvs kino piedāvājums,

šāds Berlīnes kuratoru lēmums, iespējams, ir skaidrojams ar vēlmi norobežoties no citu festivālu piedāvājuma, kur interese par reģionu atspoguļojas programmā vai nozarei veltītajos pasākumos.

Latvijas kino veidotāji, kā katru gadu, savukārt piedalās festivāla ietvaros norisošajā Eiropas filmu tirgū, kas ik gadu pulcē ap 10 tūkstošiem nozares pārstāvju no visas pasaules.

Festivāls norisināsies līdz 25. februārim, savukārt konkursa programmas uzvarētājus zināsim jau 24. februāra vakarā: par Berlināles augstākās godalgas piešķiršanu lems žūrija vācu režisora — pazīstamo darbu "Skrien, Lola, skrien!" un "Mākoņu atlants" veidotāja -  Toma Tikvera vadībā. Jāpiebilst, ka festivāla prestižs un atpazīstamība ir tiešā veidā saistīta ne tikai ar programmā atlasītajām filmām, bet arī žūrijas lēmumu — proti, vai apbalvotās filmas spēs atrast skatītāju ārpus festivālu loka.

Līdz Berlīnes kinofestivāla noslēgumam gan laiks kā jūra un lielākās intrigas vēl ir tikai priekšā. Tuvākajās dienās gaidāma filmas "Eva" pirmizrāde, kurā spēlē spožs franču aktieru ansamblis — Izabella Ipēra un Gaspārs Ulī. Tāpat Eiropas pirmizrādi Berlīnē piedzīvos pazīstamā amerikāņu režisora Gasa van Santa komēdijdrāma «Neuztraucies, viņš tālu neaizies» (Don't Worry, He Won't Get Far on Foot) — biogrāfisks stāsts par kāda vīrieša dzīvi pēc traģiska negadījuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti