Taujāts, kā pie viņa atnācis fotosērijas nosaukums, Mārtiņš Grauds Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta: “Tā doma piefiksēt sniegā iesalušus ķiņķēziņus radās pirms aptuveni diviem gadiem. Pastaigājoties atnāca arī pats nosaukums. Nezinu, no kurienes tieši tas atnāca, bet man patika, ka tas ir kā tāds melns joks un tajā pašā laikā katram var būt savas asociācijas. Bet pamatdoma, protams, ir izklaidēties un rotaļāties ar to, kas laukā atrodams.”
Vienā no pastaigām fotogrāfs pamanījis zemē iesalušu folija sniegpārsliņu. Tas licies tik skaisti un smieklīgi reizē. Starp daudzām kokteiļu un šņabja pudelēm izdodas atrast arī citas, patiešām smieklīgas lietas un,
kad vairs nesanāca atrast ko patiešām smieklīgu, Grauds pats sāka atsevišķus objektus iesaldēt.
Viņš piebilst, ka piefiksēti šie objekti iegūst kādu papildu nozīmi.
Šobrīd sērijā "Sniegi nokusīs, mani atradīs” fiksēti aptuveni 25 objekti. Autors neizslēdz iespēju, ka šo ideju – iemūžināt sniegā iesalušās lietas – varētu attīstīt vēl citos virzienos: “Sākot fotografēt, tas nelikās pietiekoši nopietni, lai veidotu fotoizstādi vai foto grāmatu, kaut kolekcijas man patīk. Parasti tas arī ir veids, kā nonākt līdz kam nopietnākam – spēlēties, spēlēties, līdz…
Dotajā brīdī ir saruna ar dzejnieku Semjonu Haņinu par to, ka mēs varētu apzināti iesaldēt viņa dzejolīšus – trīsrindes, četrrindes. Iespējams, ka tur jau varētu rasties kāda fotoizstāde vai maza fotogrāfiju grāmatiņa.”
Mārtiņš Grauds kā operators inscenētājs strādājis arī pie Jaunā Rīgas teātra seriāla “Aģentūra” tapšanas. Viņš pastāsta vairāk: “Tas bija ļoti intensīvs darbs un lieliska pieredze. Aprīļa beigās man piezvanīja Alvis Hermanis, un jau maijā mēs ķērāmies pie darba. Jūnijā sākām filmēt un darījām to trīs mēnešus bez apstājas, paralēli vēl montējot. Līdz “Aģentūras” pirmizrādei – novembra beigām – palika divi mēneši. Pat pēdējā dienā vēl veicām kādas korekcijas. Pirmo reizi man bija tāda pieredze – strādāt tik lielā apjomā, seriāla formātā un, protams, ar izcilu aktieru sastāvu. Interesanti, kādas pēdas tas tālāk atstās manā radošajā darbībā.”
Iepriekšējā sadarbība ar Jauno Rīgas teātri Mārtiņam Graudam bija pie izrādes “Kapusvētki”. Tā savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2010. gadā, Vīnē. Grauda melnbaltās fotogrāfijas palīdzēja vizualizēt kapusvētku īpašo noskaņu. 2016. gadā tika izdota grāmata “Kopā kapos”, kuras pirmajā daļā skatāmas Grauda 2008.–2012. gadā uzņemtās kapusvētku fotogrāfijas. Mākslinieks prāto, ka arī pagājušajā gadā kapusvētki droši vien notikuši, kaut vai vienam no otra distancējoties. Šī tradīcija esot ļoti spēcīga. Viņš atzīst, ka pēc grāmatas tapšanas attiecībā uz šo tēmu viņam esot iestājies “sāts”.
Mārtiņš Grauds ir pārliecināts, ka ne viens vien šajos pandēmijas laika apstākļos izvēlas pārdomāt savus darbības virzienus, radošās ieceres. Viņš uzsver, ka pats galvenais ir nepazaudēt humora izjūtu, jo īpaši spēju pasmieties pašam par sevi. Fotogrāfs un operators ikdienā dodas garās pastaigās pa pilsētu un iesaka to darīt ikvienam, kam svarīgi izvēdināt galvu, sakārtot domas.
