Dokumentālā filma “Oskars” stāsta par Lianozovas mākslinieku grupas nevardarbīgās pretošanās pieredzi un par pretstāvēšanu padomju varai, kad neatkarīgie mākslinieki 1974. gada 15.septembrī Maskavā pie Entuziastu šosejas sarīkoja nesankcionētu izstādi.
Lipkes memoriāla pārstāvji norāda - padomju vara nu jau leģendāro tā saukto “Buldozera izstādi” nepieļāva, un divas stundas vēlāk
mākslinieki tika pastumti laukuma malā ar buldozeru un laistāmmašīnu palīdzību, gleznas tika samīcītas, rāmji salauzti.
Tomēr izstādi paspējuši apmeklēt vairāk nekā tūkstotis skatītāju.
Māksliniekiem izstāde beidzās milicijas iecirknī, Oskaram Rabinam atņēma PSRS pilsonību, viņu izraidīja no padomju Krievijas un viņš kopā ar sievu vēlāk dzīvoja Parīzē.
Filma būs krievu valodā ar angļu subtitriem.
Oskars Rabins ir piedzima ārstu ģimenē 1928. gadā Maskavā, viņa tēvs Jēkabs bija ebrejs, māte Veronika Andermane – latviete. No 1946. līdz 1948. gadam Rabins studēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Rabins turpināja gleznot, neraugoties un padomju avīžu nomelnošanas kampaņu pret viņa mākslu. Pirms gada 7. novembrī, iekārtojot Florencē savu izstādi, Rabins šķīrās no dzīves.
