Pirmizrādi gaida «Mērijas ceļojums» - vēstījums par viena cilvēka izvēles svaru

Viena cilvēka izvēlei ir ļoti liela nozīme gan citu cilvēku likteņos, gan vēsturē – šo atziņu pārliecinoši apliecina Kristīnes Želves dokumentālā filma „Mērijas ceļojums”, kam pirmizrāde būs 2.maijā. Kinodarbs iekļaujas simtgades filmu programmā un vēsta par unikālu personību mūsu vēsturē – Mēriju Grīnbergu, kura savulaik apbrīnojamā kārtā nosargāja ļoti nozīmīgas Latvijas muzeju vērtības.

Kā mēdz teikt, ja nebūtu viņas, mūsu muzeji būtu tukši. Līdz ar Mērijas stāstu filmā savā ziņā tiek izstāstīts visas Latvijas 20.gadsimta stāsts. Tā uzņemta Latvijā un Čehijā, sapludinot dokumentālas un inscenētas epizodes.

Filma balstās Mērijas Grīnbergas mātes rakstītajās dienasgrāmatās.

Tajās viņa vēsta gan par savas kādreiz tik spēcīgās Grosvaldu dzimtas likteni, gan politiskajām un sadzīviskajām norisēm, gan par savas meitas, arī vārdā Mērijas, dzīvi. Aprakstīts arī meitas ceļojums pāri visai kara nopostītajai Eiropai, kad viņa kā vienīgā brīvprātīgā pavadīja 700 kastes ar ļoti vērtīgu mūsu muzeju kolekciju, ko vācieši izveda no Latvijas. 

2.maijā pirmizrāde dokumentālajai filmai "Mērijas ceļojums"Baiba Kušķe

    Vēl pārsteidzošāks ir fakts, ka pēc pusotra gada Mērija Grīnberga kolekciju atveda atpakaļ uz Rīgu. Diemžēl viņas nopelni tolaik netika godināti, gluži pretēji – viņa krita padomju varas nežēlastībā.

    Kad režisore Kristīne Želve pirms četriem gadiem pirmo reizi uzzināja Mērijas stāstu, viņai tas šķita tik īpašs un unikāls, ka vienkārši prasīt prasījās izstāstīt filmā. Stāsts tika uzbūvēts, par pamatu ņemot mātes dienasgrāmatu un vizualizējot to ar dokumentālām un inscenētām epizodēm.

    Arhīvu pētīšana gan Latvijā, gan ārzemēs bijis milzu darbs, taču tā laikā ne vienreiz vien uzsmaidījusi gluži vai brīnumaina veiksme.

    Želve atgādina, ka Mērija raksta, piemēram, par viesnīcas „Roma” degšanu, kas ir blakus viņas mājai, un tieši to kāds bija nofilmējis. "Un mums šādi kadri bija, mēs tos restaurējām labā kvalitātē. Tas bija vienkārši ļoti liels ieguvums un to nevarēja neparādīt," paskaidro režisore. "Un otrs bija ārzemju arhīvi. Tam tika piesaistīs īpašs cilvēks, latviete Kristīne Sniedze, kas dzīvo Parīzē un kurai bija pieeja Francijas arhīvam un arī Eiropas arhīviem. Viņai sūtījām tēmas, ko mums vajag, kas mūs interesē, un arī tur paveicās. Piemēram, tur, kur ir ainas, ka vācu armija pamet Sudetiju Amerikas sabiedroto armijas pavadībā, šajā vietā bija arī Mērija.”

    Stāstot par Mēriju, filma meklē atbildes uz virkni pārdomu vērtiem jautājumiem. Kāpēc viņa to darīja, kā viņai tas izdevās, kāda vispār bija šīs noslēgtās sievietes dziļāko domu un izjūtu pasaule?

    Mērijas Grīnbergas lomas atveidotāja aktrise Daiga Kažociņa pieļauj, ka Mērija šādu izvēli izdarīja tādēļ, ka vienkārši savas personības īpašību dēļ citādi nevarēja.

    "Manuprāt šajā cilvēkā ir vienkārši šis ētiski morālais imperatīvs, ar ko saskaņā viņš rīkojas, daudz par to nedomājot, vai tas ir pareizi vai nepareizi." saka Kažociņa. "Es pieļauju, ka droši vien tas ir saistīts ar dzimtu, ģimeni, audzināšanu, izglītību. Bet šī sieviete ir tāds lielisks pierādījums tam, ka dabiski cilvēkā vai nu ir vai nav šīs ētiski morālās kategorijas”.

    Kažociņai lomu veidot un Mēriju sajust palīdzēja sarunas ar režisori, fotogrāfijas un dienasgrāmatas, staigāšana pa muzejiem un Mērijas apciemojums kapos, kā arī vēl viena lieta, kas abām kopīga.

    "Viņa bija liela smēķētāja, kā visi to vienmēr uzsver. Es arī smēķēju, un tad iespējams, ka šis varētu būt tāds tuvināšanās sākumpunkts mums abām ar Mēriju," atzīst Kažociņa. "Un, iespējams, ka mēs ar Mēriju, es tā ceru, esam pat sasmēķējušas kādā brīdī.”

    Filmas komponists Juris Vaivods atzīst, ka viņam filmas stāsts kaut kādā ziņā sasaistās ar šobrīd tik bieži lietoto jēdzienu „čaulas kompānijas”. Proti, var runāt arī par čaulas cilvēkiem un kodola cilvēkiem, kurus pārstāv Mērija.

    "Vai tam cilvēkam ir kodols, ko viņš var dot savai valstij, savai zemei? Tas, manuprāt, ir viens no spēcīgākajiem filmas jautājumiem," uzskata Vaivods. "Vai arī par tām izvēlēm, kad tu esi krustcelēs. Filmā ir spēcīga aina, kad atbrauc amerikāņu mašīna un piedāvā doties uz Rietumiem, un ka Mērija paliek viena. Vienīgā, kas caur savu ziedošanos ir gatava varbūt pat norakstīt savu laimīgo nākotni. It kā tāda mazā cilvēka stāsts, taču ar laiku mēs saprotam, ka tas ir bijis ļoti liels cilvēks savā garā”.

    Kristīnes Želves dokumentālās spēlfilmas „Mērijas ceļojums” pirmizrāde būs 2.maijā, no 4.maija to sāks plaši izrādīt visā Latvijā.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Kino, foto un TV
    100 g kultūras
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti