«Lielā Kristapa» filmas tuvplānā. Novērojumi, pārskatot nacionālās kino balvas nominantu listi

Uzlūkojot pašmāju filmu devumu, kas izcelts ar "Lielā Kristapa" nominācijām, Dārta Ceriņa pievērš uzmanību dokumentalitātes elementiem, kas saistoši parādās aktierkino – piemēram, kā režisora Viestura Kairiša pilnmetrāžas spēlfilmā "Janvāris", kur personīgais atmiņu laiks ir veselas nācijas atmiņu laiks, izmantoti reāli filmējumi no barikāžu laika. Dokumentalitātes elements esot gana daudzveidīgs arīdzan animācijas kino – režisores Signes Baumanes darbā "Mans laulību projekts". Kino kritiķe piebilst: "Mēs par ikvienu filmu varam runāt kā dokumentālu, kā savu laiku un paša autora laiku fiksējošu, sakļaujošu. Es domāju, tas ir interesanti – šīs spēles ar dokumentalitāti."

Savukārt Žulijens Nuhums Kulibali pasvītro žanriskuma paraugus un attīstību šajā virzienā: visvairāk nominēto filmu pulkā ir Aika Karapetjana "Sema ceļojumi", Raita Ābeles un Laura Ābeles "Nemierīgie prāti", kā arī Uģa Oltes "Upurga". 

Tā ir visnotaļ neierasta situācija, kad nacionālajā kino balvā tik iecienītajai sociālajai drāmai un vēsturiskajai fikcijai līdzās stājas žanra kino, 

stāsta kino publicists. Taisni tas viņam šķiet visaizraujošākais. 

Un tomēr – kā ar sociālo momentu "Lielā Kristapa" spēlfilmās? Vai tas maz ir aktuāls? Dārta Ceriņa atgādina, ka, atskaitot "Janvāri", vairums ekrānstāstu noris mūslaikos: "Sociālā tematika vai sistēmas bērnu adopcijas maģistrāle caurvij filmu "Māsas". Kopumā, raugoties uz Latvijas kino piecus, desmit, padsmit gadus [atpakaļ], mēs varam redzēt, ka ir bijušas filmas, kas pietveras jauna cilvēka, pusaudža, bērna iekšējai psiholoģijai un cenšas to izgaismot. Ir Jāņa Norda "Mammu, es tevi mīlu", vēlāk – Renāra Vimbas "Es esmu šeit". Šādas filmas ir sastopamas, tā ir daļa no mūsu kino stāstniecības repertuāra. Bet tas, kā Linda Olte ir atrisinājusi šo darbu gan scenārija, gan režijas ziņā, manuprāt, ir ar nesavtīgu godīgumu, interesi ne tik daudz par sevi – radīt savu stāstu –, bet mēģināt saskatīt un no mazām dokumentālām detaļām caur vienu cilvēku veidot stāstu par ļoti lielu problēmu."

Zane Balčus sarunā atgriež vēsturisko kino: "Ja paskatās uz pagājušā gada statisku, tad

starp 10 skatītākajām filmām Latvijā kopumā ir tikai viena latviešu filma, un tā ir vēsturiskā filma – "Janvāris". Atkal skatītāji kaut kādā mērā vairāk grib redzēt vēsturiskos stāstus."

Lūgta komentēt mūsu dokumentālā kino ainu, Zane Balčus atzīmē, ka līdzīgi kā citus gadus ir daudz tieši televīzijā producētu darbu; izvirzītajās nominācijās televīzijas klātbūtni pārsvarā un visbiežāk mēs redzam caur "Latvijas koda" darbiem – tātad īsfilmām, ne pilnmetrāžām. "Kopumā – protams, ka šis piecinieks ir spēcīgs, bet, es domāju, ir arī filmas, kurām tur vajadzēja būt, tomēr tās nav. Tas, manuprāt, ir tāpēc, ka... Man ar nožēlu ir jāsaka, ka mums ir jāpaplašina savs skats uz dokumentālā kino veidu kā tādu un jādažādo sava izpratne, savas zināšanas par to, ka 

dokumentālā filma nav tikai stāsts. Dokumentālās filmas forma ir ārkārtīgi svarīga, un to, man liekas, mēs vēl neprotam pilnībā novērtēt."

"Lielā Kristapa" kandidātu izraudzīšanā Zane Balčus līdzdarbojās pēc vairāku gadu pārtraukuma. Atgriežoties pie šī pienākuma, kā pozitīvu jauninājumu viņa redz ekspertu komisijas paplašinājumu, dažādošanu – tajā piedalās skaņu režisori, scenāristi un citu kino profesiju pārstāvji. "Tas paplašina viedokļu loku un arī konkrētās profesijas profesionālo perspektīvu," skaidro Balčus. "Ir ļoti interesanti viņos ieklausīties un sadzirdēt, kādas nianses viņi [pamana]. It īpaši skaņu režija, man liekas, ir ļoti niansēta nominācija, kur tiešām ir jāprot saklausīt, ko skaņu režisori kopā ar pārējo komandu ir mēģinājuši filmās ielikt. Tas ir būtisks papildinājums atlases procesā." 

Atlases komisija, izraugot nominantus, tostarp atgriezās pie sarunas, kas tad īsti ir debijas filma: vai tā ir jebkura kino režisora pirmā profesionālā filma pēc studiju beigšanas, vai arī tā ir, pieņemsim, debija tieši dokumentālajā kino vai aktierkino, atklāj Zane Balčus. "Manuprāt, mēs izdarījām pareizo izvēli, atstājot šo kategoriju tādu, kādā tā ir – tā ir labākā debijas filma, neskatoties uz to, kādā filmas veidā tā ir tapusi," viņa uzsver. "Kaut arī spēlfilmu, no kā izvēlēties, ir vairāk, tomēr mums nevajadzētu apiet faktu, ka spēlfilmas nav vienīgais kino veids un ir jāizceļ arī dokumentālās filmas. Man šķiet, ir ļoti labs šis trijnieks, kurā ir gan spēlfilmu debijas, gan debija dokumentālajā kino." Dārta Ceriņa papildina kolēģes sacīto:

 "Mums vēl joprojām, es domāju, ne tikai skatītāju, bet arī nozares mērogā debija vai atzinība – tad, kad tu esi tiešām kaut ko profesionāli sasniedzis – ir pilnmetrāžas spēlfilma, un visas pārējās kino metrāžas, formas vai attieksmes pret realitāti ir kaut kas pakārtots. 

Tāpēc, man liekas, ir ārkārtīgi zīmīgi, ka labākas debijas nomināciju sarakstā līdzās Mārča Lāča "Revolūcijai", Toma Harjo "Sēklim" ir Elzas Gaujas "Tikmēr Lucavsalā", kas ir dokumentālā filma."

Lieku reizi arī jautājums, kā var un vajag skatīties kino – uz lielā vai mazā ekrāna? Pirmā atbild Zane Balčus: "Tas, kādam ekrānam šīs filmas sākotnēji tiek veidotas, arī nosaka, kā patiesībā vajadzētu šīs filmas skatīties. Daudzsēriju filmas mēs varam mierīgi skatīties datorā, jo tas ir sākotnējais formāts, kādam tās ir paredzētas. Protams, atlases procesā ideālā gadījumā vajadzētu būt tā, ka komisija visas filmas skatās uz lielā ekrāna, bet mēs ļoti labi apzināmies, kad šīs filmas tiek pieteiktas, kad komisija tiek nokomplektēta, kādā laikā ir jāpaspēj viss noskatīties. Organizatori cenšas tām filmām, kam ir pirmizrādes seansi, noorganizēt iespēju šīs filmas redzēt uz lielā ekrāna. Jāņem vērā arī tas, ka eksperti paši nozarē strādā un attiecīgi paši ļoti bieži seko līdzi procesam un ļoti daudz ko jau ir redzējuši uz lielā ekrāna." Turpina Dārta Ceriņa: "Es izklausīšos pēc kino pūristes, bet es tiešām domāju – ja ir iespēja, ne tikai profesionāļiem, nozarei piederīgajiem, bet arī skatītājiem, redzēt filmu tā, kā tā ir veidota, kā par to ir domāts, tad tas viennozīmīgi ir lielais ekrāns. Man pašai šī pieredze bija ar Viestura Kairiša darbu "Janvāris", kuru es sākotnēji noskatījos uz mazā ekrāna. Tur tas iespaids, faktūras, temps, montāžas principi izšķīst. Bet tad, 

kad tu filmu ieraugi uz lielā ekrāna – šis ekrāns ir lielāks par tevi –, tad ir tiešām laba savāktības sajūta, tu saproti, ka es pietuvojies komandas radītajai pasaulei un tā tevi pārliecina." 

Starp citu, Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" aicināti, Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali veido "Lielā Kristapa" filmām veltītu ierakstu sēriju. Tās būs četras sarunas jeb, kā paši autori saka, audiālas īsfilmas par sakarībām, iezīmēm, laika detaļām un komatiem nominantu listē.   

KONTEKSTS:

Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" 2022. gadā tika pieteiktas: 14 pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas īsmetrāžas spēlfilmas, trīs mazākuma kopražojuma filmas, 17 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 16 īsmetrāžas dokumentālās filmas, piecas daudzsēriju filmas, trīs animācijas filmas, 19 studentu filmas no LKA Nacionālās filmu skolas, RISEBA un Latvijas Mākslas akadēmijas.

Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2022"  nominanti

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

• "Janvāris", režisors Viesturs Kairišs, producenti "Mistrus Media" (Latvija), "Artbox" (Lietuva), "Staron Film" (Polija)
• "Māsas", režisore Linda Olte, producenti "Trickster Pictures" (Latvija), "Fenixfilm" (Latvija), "Albolina Film" (Itālija)
• "Nemierīgie prāti", režisori Raitis Ābele, Lauris Ābele, producenti "Tritone Studio" (Latvija)
• "Sema ceļojumi", režisors Aiks Karapetjans, producenti "Mistrus Media" (Latvija), "Polar Bear" (Beļģija)
• "Upurga", režisors Uģis Olte, producents "VFS Films" (Latvija)

Labākā īsmetrāžas spēlfilma

• "Augustā", režisore Kristina Martinuka, producents "Forma Pro Films" (Latvija)
• "Pirmie soļi", režisors Pauls Ķesteris, producenti "Mima Films" (Latvija), LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
• "Sāc visu no jauna", režisore Rūta Znotiņa, producents LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

• "Bahs pret Covid", režisors Ivars Zviedris, producents "Dokumentālists" (Latvija)
• "Hekabes jautājums", režisori Pēteris Krilovs, Iveta Budreviča, producents "VFS Films" (Latvija)
• "Mana māte valsts", režisore Ieva Ozoliņa, producenti "Fa Filma" (Latvija), "Republik" (Islande)
• "Svārstības", režisore Kristīne Briede, producenti "Baltic Balkan Productions" (Latvija), Ruckas Mākslas fonds (Latvija)
• "Zemnieki", režisors Ivars Seleckis, producenti "Mistrus Media" (Latvija)

Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma

• "81 metrs", režisors Jānis Ābele, producents "Chaland Films" (Latvija)
• "Nr. 105555", režisors Andrejs Verhoustinskis, producents "Studija Centrums" (Latvija)
• "Mierjemā", režisori Lauris Ābele, Mārcis Ābele, producenti "Tritone Studio" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
• "No manis nav jābaidās", režisore Zane Gargažina, producenti "Po Productions" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)
• "Renesanses cilvēks", režisors Emīls Alps, producenti "Jersika Records" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)

Labākā animācijas filma

• "Dziesma par brīnumskapi", režisore Krista Burāne, producents "VFS Films" (Latvija)
• "Dusmukule", režisore Dace Rīdūze, producents "Animācijas brigāde" (Latvija)
• "Mans laulību projekts", režisore Signe Baumane, producenti "Lokomotīve" (Latvija), "The Marriage Project" (ASV), "Antevita Films" (Luksemburga)

Labākā daudzsēriju filma

• "Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem", režisore Madara Dišlere, producenti "White Picture" (Latvija), "Munchhausen" (Igaunija), "Tritone Studio" (Latvija)
• "Krimināllieta iesācējam", režisors Armands Zvirbulis, producenti "Red Dot Media" (Latvija), "Inscript" (Lietuva)
• "Viss norm", režisors Alberts Viegliņš, producents "Centaur Films" (Latvija)

Labākā debijas filma

• "Revolūcija", režisors Mārcis Lācis, producents "Tritone Studio" (Latvija)
• "Sēklis", režisors Toms Harjo, producenti "VV Foundation" (Latvija), "Tet" (Latvija)
• "Tikmēr Lucavsalā", režisore Elza Gauja, producenti "Riverbed" (Latvija), Latvijas Televīzija (Latvija)

Labākā studentu filma

• "Mans kaimiņš nosita manu kaķi", režisors Reinis Ūbelis, producenti LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), "Griffonmark" (Latvija)
• "On Line", režisore Terēze Talita Rozenblate, producents Latvijas Mākslas akadēmija (Latvija)
• "Putekļu sūcēju pārdevējs", režisore Līva Polkmane, producenti LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), "So/So" (Latvija)
• "Sāc visu no jauna", režisore Rūta Znotiņa, producents LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija)
• "Sintēze", režisore Ķīna Tabaka, producenti LKA Nacionālā Filmu skola (Latvija), "Mima Films" (Latvija)

Labākais scenārists

• Viesturs Kairišs, Andris Feldmanis, Līvija Ulmane ("Janvāris")
• Linda Olte ("Māsas")
• Aiks Karapetjans, Aleksandrs Rodionovs ("Sema ceļojumi")
• Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete, Armands Zvirbulis ("Krimināllieta iesācējam")
• Signe Baumane ("Mans laulību projekts")

Labākais spēlfilmas režisors

• Viesturs Kairišs ("Janvāris")
• Linda Olte ("Māsas")
• Aiks Karapetjans ("Sema ceļojumi")
• Raitis Ābele, Lauris Ābele ("Nemierīgie prāti")
• Armands Zvirbulis ("Krimināllieta iesācējam")

Labākais spēlfilmas operators

• Jurģis Kmins ("Sema ceļojumi")
• Valdis Celmiņš ("Upurga")
• Vojcehs Starons ("Janvāris")
• Mārcis Ābele ("Nemierīgie prāti")
• Aleksandrs Grebņevs ("Ūdens garša")

Labākā aktrise galvenajā lomā

• Emma Skirmante ("Māsas")
• Marija Luīze Meļķe ("Neona pavasaris")
• Baiba Broka ("Mamma vēl smaida")
• Iveta Pole ("Ūdens garša")
• Diāna Krista Stafecka ("Krimināllieta iesācējam")

Labākais aktieris galvenajā lomā

• Kārlis Arnolds Avots ("Janvāris")
• Kevins Jansenss ("Sema ceļojumi")
• Ivars Krasts ("Revolūcija")
• Mārcis Lācis ("Nemierīgie prāti")
• Ritvars Toms Logins ("Krimināllieta iesācējam")

Labākā aktrise otrā plāna lomā

• Baiba Broka ("Janvāris")
• Alise Dzene ("Janvāris")
• Māra Ķimele ("Upurga")
• Iveta Pole ("Māsas")
• Laura Siliņa ("Sema ceļojumi")

Labākais aktieris otrā plāna lomā

• Toms Auniņš ("Nemierīgie prāti")
• Normunds Griestiņš ("Sema ceļojumi")
• Ģirts Krūmiņš ("Krimināllieta iesācējam")
• Gerds Lapoška ("Neona pavasaris")
• Kaspars Znotiņš ("Suflieris")

Labākais filmas mākslinieks

• Laura Dišlere ("Māsas")
• Ieva Jurjāne ("Janvāris")
• Jānis Kalniņš ("Upurga")
• Jurģis Krāsons ("Sema ceļojumi")
• Zanda Zeidaka ("Nemierīgie prāti")

Labākais kostīmu mākslinieks

• Rūta Lečaite ("Janvāris")
• Liene Dobrāja ("Sema ceļojumi")
• Ilze Grickus ("Nemierīgie prāti")
• Laura Jančauska, Krišjānis Elviks ("Neona pavasaris")
• Jūlija Volkinšteine ("Krimināllieta iesācējam")

Labākais grima mākslinieks

• Ilze Trumpe ("Janvāris")
• Maija Gundare ("Sema ceļojumi")
• Ieva Sebre ("Nemierīgie prāti")
• Aija Beata Rjabovska ("Neona pavasaris")
• Zane Žilinska ("Revolūcija")

Labākais dokumentālās filmas režisors

• Kristīne Briede ("Svārstības")
• Pēteris Krilovs un Iveta Budreviča ("Hekabes jautājums")
• Ieva Ozoliņa ("Mana māte valsts")
• Ivars Seleckis ("Zemnieki")
• Ivars Zviedris ("Bahs pret Covid")

Labākais dokumentālās filmas operators

• Gints Bērziņš ("Mājas")
• Valdis Celmiņš ("Zemnieki")
• Haralds Ozols ("Bahs pret Covid")
• Aigars Sērmukšs ("Hekabes jautājums")
• Jānis Šēnbergs ("Svārstības")

Labākais animācijas filmas režisors

• Signe Baumane ("Mans laulību projekts")
• Krista Burāne ("Dziesma par brīnumskapi")
• Dace Rīdūze ("Dusmukule")

Labākais animācijas filmas mākslinieks

• Signe Baumane ("Mans laulību projekts")
• Kristīne Jurjāne ("Dziesma par brīnumskapi")
• Ieva Kauliņa ("Dusmukule")

Labākais komponists

• Toms Auniņš ("Revolūcija")
• Platons Buravickis  ("Nemierīgie prāti")
• Sniedze Prauliņa ("Svārstības")
• Kristians Sensini ("Mans laulību projekts")
• Reinis Sējāns ("Upurga")

Labākais skaņu režisors

• Ernests Ansons ("81 metrs")
• Artis Dukaļskis ("Upurga")
• Jonas Maksvīts ("Janvāris")
• Lukašs Ujčiks, Ivars Kalniņš, Jānis Zaneribs ("Nemierīgie prāti")
• Aleksandrs Vaicahovskis ("Neona pavasaris")

Labākais montāžas režisors

• Gatis Belogrudovs ("Upurga")
• Linda Olte, Andris Grants ("Māsas")
• Haralds Ozols ("Bahs pret Covid")
• Paula Popmane ("Sema ceļojumi")
• Armands Začs ("Janvāris")

Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasākumi norisināsies no 2023. gada 23. līdz 26. februārim.

Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" rīko biedrība "Latvijas Kinematogrāfistu savienība" sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju.

Vēl līdz 24. februāra pusnaktij skatītāji aicināti piedalīties "Lielā Kristapa" publikas balsojumā.