Filmas “Kriminālās ekselences fonds” galvenais varonis bija pievērsies krimināldrāmas žanram. Vairāk tieši šim žanram tuvināsies arī Oskara Rupenheita otrā pilnmetrāžas filma “Tumšzilais evaņģēlijs”, kas šobrīd top un kuras darbība risināsies ļoti konkrētā laikā un vietā – 1995. gadā Rīgā.
Arī šoreiz – tāpat kā pirmajā projektā – režisors un scenārija autors Oskars Rupenheits ar presi nerunā, bet projekta runas vīrs ir filmas komandas pārstāvis Sergejs Timoņins.
“Es domāju, ka, salīdzinot ar “Kriminālās ekselences fondu”, tā noteikti būs nopietnāka filma,” atzīmē Timoņins. “Bet es nedomāju, ka varēs iztikt arī bez kādiem humora momentiem.
Bet tas humors laikam būs tāds daudz, daudz skaudrāks, jo 1995. gads – tie tomēr bija tādi ļoti tumši laiki, ja mēs tā varam teikt.”
Lai arī skatītāji, iespējams, sagaidīja tieši “Kriminālās ekselences fonda” otro daļu, Sergejs Timoņins atklāj, ka pašas filmas komandas interese par šāda veida filmu bija izsmelta. Bija vēlme pievērsties citam žanram, tēmām un personāžiem. Kaut arī būs elementi, kas sasauksies arī ar pirmo filmu: “Tā ir Rīga neilgi pēc neatkarības atjaunošanas, un tā ir policijas un kriminālā vide, kas varbūt šādā ziņā nedaudz pārklājas ar “Kriminālās ekselences fondu”. Stāsta centrā ir kāds jauns policists, kurš aizvien vairāk un vairāk iedziļinās šajā kriminālajā pasaulē un vienā brīdī sāk brukt viņa morāles vērtības.”
Strādājot pie scenārija, Oskars Rupenheits veicis ļoti lielu izpētes darbu, ticies ar tā laika izmeklētājiem, un, kaut arī filmas pamatā būs izdomāts stāsts, daudzas detaļas būs arī ņemtas no reālās dzīves, iespējams, pat pašas neticamākās.
Sergejs Timoņins uzsver: “Mēs mēģināsim piesātināt filmu ar maksimāli daudz tā laika elementiem un arī maksimāli daudz ar tādām lietām, par kurām mēdz teikt – nu tā jau nevar būt dzīvē, bet, kā mēs zinām, dzīvē daudzas lietas notiek pat vēl trakāk nekā kino. Un šāda veida elementi mums būs.”
Filmas nosaukums “Tumšzilais evaņģēlijs” mudina domāt, ka filmā būs kādas atsauces uz reliģiju, taču filmas veidotāji to neapstiprina, nosaukums drīzāk esot jāuztver kā metafora.
Sergejs Timoņins skaidro: “Es tieši nesen lasīju interviju ar kādu režisoru, kurš ir strādājis ar leģendāro britu režisoru Stenliju Kubriku. Un Kubriks viņam esot stingri ieteicis, ka nedrīkst filmu nosaukumos izmantot reliģiskus simbolus un militārus simbolus. Jo skatītājus tas ļoti biedējot un viņi šo filmu neejot skatīties.
Taču mums “evaņģēlijs” ir tikai un vienīgi metafora, attiecīgi tumši zilā krāsa ir policijas uniformas krāsa, un tātad metafora, kā ir būt šim policistam vai mentam, kā mēs viņu filmā saucam, ko tas nozīmē un kāda ir morālā cena par to.”
Šobrīd filmas veidotāju aktualitāte numur viens ir aktieru atlase. Tā filmas “Facebook” kontā un mājaslapā izsludināta jau pirms laba laika, bet joprojām ir aicināts pieteikties ikviens cilvēks, kurš jūt sevī vēlmi un potenciālu spēlēt šajā filmā.
Sergejs Timoņins stāsta: “Šīs lomas ir pieejamas absolūti visiem, jo līdzīgi kā ar “Kriminālās ekselences fondu” arī šoreiz ir pieņemts lēmums, ka mēs meklēsim neprofesionālos aktierus, cilvēkus, kas ir ar spilgtu ārieni un vēlmi tēlot. Filmas režisors izskatīs pilnīgi visus. Mums arī filmā ir ļoti daudz lomu, neskaitot masu skatus, mums sanāk aptuveni 100 lomu. Tā kā tā iespēja tikt filmā un paspīdēt ir absolūti reāla. Jā, mēs meklējam tādus ļoti spilgtus policistu un bandītu lomu atveidotājus, kas vienkārši spīdētu uz ekrāna.”
Viens no spīdekļiem Rupenheita pirmajā filmā “Kriminālās ekselences fonds” bija Harija Kuharjonoka lomas atveidotājs Andris Daugaviņš. Viņš pat saņēma “Lielo Kristapu” kā labākais otrā plāna aktieris, apsteidzot profesionāļus.
Andris Daugaviņš stāsta, ka arī tagad seko līdzi filmas komandas jaunajām aktivitātēm un nebeidz apbrīnot komandas uzņēmību. Viņam Harija loma bijusi ļoti interesanta pieredze un viņš par to saņēmis ļoti daudz sirsnīgu vārdu no skatītājiem, arī kaut vai vienkārši ejot pa ielu: “Ir vienkārši patīkami, ka, kāds ejot garām, parāda īkšķi uz augšu vai pasmaida, vai saka, ka ļoti labi, tiešām malači. Tas rada patīkamas sajūtas. Ir jau, protams, arī tādi skatītāji, kam nepatika, bet sitis mani uz ielas neviens nav. Jā, tā kopumā man ir bijusi ļoti interesanta pieredze.
Es katram ieteiktu pieteikties un mēģināt. Katrā ziņā, tas dzīvē ir kas jauns, ko izmēģināt.
Bet es arī gribētu brīdināt, ka viegli tas nav. Tas nav tā, ka tu aizej, tevi nofilmē un tu uzreiz tur saņem ovācijas. Nē, tas tiešām ir kārtīgs darbiņš!”
Kriminālkomēdija “Kriminālās ekselences fonds” bija ļoti neparasts projekts arī ar to, ka tā tapa pavisam bez valsts līdzfinansējuma.
Arī jaunais projekts esot uzsākts par privātiem līdzekļiem, bet šoreiz komanda lēmusi izskatīt pilnīgi visus finansēšanas variantus, lai projektu īstenotu. Filmēšanu plānots uzsākt nākamgad.
