Divi pandēmijas gadi cilvēkus ļoti pieradināja filmas skatīties tiešsaistē un bija lielas bažas, vai viņi atgriezīsies kinoteātros tad, kad tas būs atkal iespējams.
Tagad, kad aptuveni gadu esam dzīvojuši bez ierobežojumiem, var secināt, ka pandēmija ir atstājusi pēdas, jo cilvēki kinoteātrus apmeklē mazāk, bet skatītāju skaitam ir tendence pieaugt.
Nacionālā kino centra apkopotā statistika liecina, ka pērn Latvijas kinoteātros ir nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kino biļešu, kas ir trīs reizes vairāk nekā pandēmijas nomocītajā 2021. gadā. Tiesa, tas ir uz pusi mazāk nekā pirms pandēmijas, jo 2019. gadā tika nopirkti gandrīz trīs miljoni biļešu.
Tendences kopumā tomēr kā pozitīvas vērtē Nacionālā kino centra speciāliste Kristīne Matīsa: "Kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis, kas liek domāt, ka pandēmijas laikā nav paspējusi atmirt šī kino skatīšanās forma. Paldies Dievam, nav tādas briesmīgas krīzes un strauja krituma, bet viss pamazām iet atkal uz augšu."
Nemainīga ir tendence, ka Latvijas skatītājiem visvairāk patīk amerikāņu animācijas filmas ģimenei. Pērn apmeklētāko filmu saraksta augšgalā ir "Minioni", "Soniks" un "DC Supermīluļu līga", kam seko fantastikas grāvējs "Avatars". Priecējoši, ka skatītāko filmu desmitniekā iekļuvusi arī pašmāju filma – Viestura Kairiša "Janvāris". Kristīne Matīsa uzsver:
"Tas kārtējo reizi apliecina arī to, ka Latvijas kino skatītājiem no pašmāju filmām vislabāk patīk stāsti par vēsturi.
Tagad varam pārliecināties, ka par vēsturi vienalga kurā laika posmā. Ne tikai par senākiem gadsimtiem, bet arī par nesenāku vēsturi, par 90. gadiem. Tātad filmas, kas ir saistītas ar Latvijai nozīmīgu tematiku dažādos veidos."
Latvijas filmām, salīdzinot ar 2021. gadu, pērn skatītāju skaits ir dubultojies. Visskatītākā filma ir "Janvāris", kam seko ģimenes filmas "Circenīša Ziemassvētki" un "Ziemassvētki džungļos", sociālā drāma "Māsas", melnā komēdija "Mamma vēl smaida", jauniešu drāma "Neona pavasaris".
Populārāko Latvijas filmu desmitnieks ir ļoti daudzveidīgs, kas tādējādi piesaistījis dažādas skatītāju auditorijas – atzīst Kristīne Matīsa: "Tas tad arī vairo skatītāju skaitu un veicina apmeklējumu, jo viens un tas pats cilvēks nevarētu aiziet uz visām šīm filmām, bet, ja tās filmas ir katra savai auditorijas daļai, tad kopā skatītāju skaits salasās un mūsu kinoteātru dzīve rit pilnā sparā."
Latvijas reģionos vietās, kur nav kinoteātru, ar Latvijā ražotu filmu demonstrēšanu jau 12 gadus nodarbojas apvienība "Kinopunkts". Projektu vadītāja Maija Kalniņa stāsta – pirms pandēmijas skatītāju skaits gadā bija virs 100 tūkstošiem, bet pērn tie bija 60 000, un visdrīzāk šogad tas atkal pieaugs. Pērn skatītāju atgriešanos īpaši vecinājis tā dēvētais rudens filmu maratons, kad viena otrai sekoja jaunu filmu pirmizrādes: "Tas lielais apjoms veicināja cilvēku interesi. Un tad, kad jau parādījās tā saucamās lielās filmas, kā "Janvāris" un tagad "Mātes piens", mēs tiešām nevaram sūdzēties, ka būtu kaut kāds kritums. Patiesībā tagad, ievācot datus no visiem kultūras namiem par filmu "Mātes piens", mēs esam ārkārtīgi patīkami pārsteigti par to, cik liela tā aktivitāte tomēr ir. Mēs ceram, ka šogad skatītāju skaits pieaugs līdz 80 000 un nākamgad tie jau atkal būs visi 100 000".
Šogad tik milzīgs jaunu filmu birums kā aizvadītajā gadā nav gaidāms, bet jaunumi, protams, būs. Jau šīs nedēļas sākumā pirmizrādi piedzīvoja Unas Celmas drāma "Zilās asinis", 1. martā pirmizrāde būs Jura Poškus komēdijdrāmai "Saule spīd 24 stundas", bet vēlāk šogad pie skatītājiem nonāks Māra Martinsona vēsturiskā spēlfilma "Zeme, kas dzied".
Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps" norisināsies no 23. līdz 26. februārim. "Lielā Kristapa" programmā notiks filmu pirmizrādes un balvai nominēto filmu seansi. Noslēguma ceremoniju, kas notiks Rīgas cirkā, tiešraidē demonstrēs Latvijas Televīzija un LSM.lv. Ikviens arī aicināts piedalīties "Lielā Kristapa" skatītāju balsojumā, kurā savu favorītu var izvēlēties vēl līdz 24. februāra pusnaktij.
