Latvijas 95 gadu jubilejas svinībās ar atzinības rakstiem tika godināti dažādu nozaru izcilākie reģiona darbinieki, bet visiem klātesošajiem bija iespēja pirmoreiz noskatīties ar Latgales plānošanas reģiona atbalstu tapušu dokumentālo filmu "Ar Latgali sirdī". Filmu caurvij motīvs par atgriešanos dzimtenē, atgriešanos pie pamatvērtībām.
Viena no filmas varonēm, Viļānu novada zemniece Anita Knipa dzimtajā pusē atgriezusies kopā ar savu vīru, pēc tautības vācieti. Viņi uzņēmušies atjaunot bijušā kolhoza izpostīto lielfermu, lai audzētu gaļas liellopus.
"Es esmu izaugusi, dzimusi Latvijā un Latgalē, un tā man ir atgriešanās mājās, protams, es priecājos par to, varbūt arī te dažreiz nenākas viegli, ir grūti jāstrādā, bet tā dzimtā zeme dod spēku. Un es priecājos atgriezties, jā," saka Dekšāru pagasta zemnieku saimniecības "Ķimenes" saimniece Anita Knipa.
Reģionā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kuriem ir jādod iespēja strādāt, jāatbalsta, tad arī mazināsies iedzīvotāju aizplūšana, - to pauda gan filmas varoņi, gan arī skatītāji.
Kinorežisors Jānis Streičs arī ir viens no filmas varoņiem:
"Vajag tādu likumdošanu, kas sekmētu atgriešanos. Jau mūsu Trasuns Saeimā runāja, ka to naudu, kuru piešķir ierēdņu algām, vajadzētu iedot kaut vai sīkiem amatniekiem, saimniekiem, kas sāktu kaut ko ražot."
"Ka tik tas vilciens jau nav aizgājis. Visi jau iesakņojušies ārzemēs, liela daļa, tie jau negriezīsies atpakaļ. Tā ir, jo paši jau viņi negrib uzņemties to visu atbildību - kaut ko darīt, un tās darbavietas arī nemaz tik daudz šeit nav, lai atgrieztos. - Jūs nedomājat braukt projām? - Nē, bērni pie zemes tur," tā saka skatītāji Aldis ar Emīlu un Ilzīti.
Protams, plānus var izstrādāt dažādus, taču tas, kā šīs iespējas tiks izmantotas, ir atkarīgs no mums pašiem, jo gribai atgriezties dzimtenē jābūt dziļi sirdī.
