Filma kā iespēja veidot sarunu. Kas šogad gaidāms festivāla «Artdocfest/Riga» programmā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šī gada dokumentālā kino festivālā "Artdocfest/Riga", kas norisināsies no 2. līdz 9. martam, četrās dažādās programmās būs skatāmas gandrīz 50 dokumentālās filmas. Festivāls piedāvā divas konkursa programmas – "Baltic Focus" un "Artdocfest Open", kā arī divas ārpuskonkursa programmas – "War Before War" un "ArtDoc&ProArt".

"Baltic Focus"

Programmā "Baltic Focus" skatītājiem ir iespēja iepazīties ar dokumentālo kino, kas tapis Baltijas jūras reģiona valstīs, – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Somijā.

Konkursa "Baltic Focus" kuratore Vaiva Bauze skaidro: "Programmas veidošanas procesā vēlējāmies izcelt reģionā aktuālās tēmas un tendences, tomēr ātri sapratām, ka esam kļūdījušies, jo šodien nav iespējams izvairīties no aktualitātēm pasaulē. It īpaši dokumentālajā kino. Noziedzīgais Krievijas karš Ukrainā ir ietekmējis cilvēku dzīves mūsu reģionā, it īpaši trijās Baltijas valstīs, kas 50 gadus pieredzējušas okupāciju un tagad spēj novērtēt brīvības cenu."

Festivāls godinās mūžībā aizgājušo Mantu Kvedaraviču, kurš atgriezās Ukrainā, Mariupolē, lai dokumentētu un uzņemtu filmu "Mariupole 2". Tajā viņš atspoguļoja to, ko daudzi izvēlējās neredzēt, proti, to, ka karš sākās jau pirms 2022. gada 24. februāra.

"Programmā ir filmas, kas skaudri un atkailināti parāda, cik smagi karš ietekmējis bērnu likteņus, atklāj traģēdijas citos pasaules reģionos un palīdz skatītājam izprast tur notiekošo. Šie stāsti palīdz palūkoties citādāk uz mūsu pašu dzīvēm," uzsver programmas kuratore. "Pēdējos gados dokumentālā kino režisoru atbildība sabiedrības priekšā ir palielinājusies, liekot atspoguļot aktualitātes laikā, telpā un vēsturiskajā laika līnijā. Filmu tēmas skar dziļi personīgus pārdzīvojumus, meklē atbildes uz to, kas mums palīdz pārvarēt vientulību un zaudējuma sāpes. Bet pāri visam šīs filmas mums sniedz cerību."

Festivāla "Artdocfest/Riga" konkursa "Baltic Focus" žūriju šogad pārstāv poļu dokumentālā kino režisors, operators un producents Pāvels Lozinskis, Ukrainas Kinoakadēmijas līdzdibinātāja un Eiropas Kinoakadēmijas locekle Jūlija Sinkeviča, dokumentālā kino un dokumentālās animācijas režisore Ilze Burkovska-Jakobsena.

"Māja no šķembām"

(Simons Lerengs Vilmonts. Dānija, Somija, Zviedrija, Ukraina, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 2. martā pulksten 19.00.

Par filmu: "Šajā smeldzīgajā un dziļi intīmajā dokumentālajā filmā trīs bērni, kas šķirti no saviem vecākiem, atrod draudzību un cerību bērnu namā Austrumukrainā, pateicoties sociālo darbinieku komandai, kas mēģina radīt prieka mirkļus bērniem ar gandrīz zaudētu bērnību."

"Māja no šķembām"
"Māja no šķembām"

"Jojogi"

(Makss Golomidovs. Igaunija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 3. martā pulksten 17.30.

Par filmu: "Jojogi ir vieta, kur valda brīvība un tiek pārsniegtas cilvēka iespēju robežas. Kā pirmais lidojums debesīs. Šī filma apvieno divas dīvainas, tomēr šķietami līdzīgas izjūtas. No vienas puses, tas ir distancēts, gandrīz zinātniski sauss ikdienišķu dzīves ainu vērojums kādā parkā. No otras puses, rodas maģiska sajūta, ka viss notiekošais nav iespējams."

"Jojogi"
"Jojogi"

"RUKLA – Ienaidnieks šobrīd nav redzams"

(Štefija Vērstere. Vācija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 4. martā pulksten 15.00.

Par filmu: "NATO kaujas vienības Baltijas valstīs un Polijā atrodas kopš 2017. gada. Tās tur ir, lai aizsargātu alianses austrumu flangu un atvairītu potenciālu Krievijas uzbrukumu. Filma seko kādai bruņoto spēku vienībai mazajā Lietuvas pilsētiņā Ruklā. Vietā, kur Austrumi satiekas ar Rietumiem, katram ir savs viedoklis. Bundesvēra kareivei Ninai Krievija joprojām ir ienaidnieks bez vārda. Ruklas pilsētas galva Vilma kopš 2014. gada māca savai ģimenei militārās aizsardzības taktiku. Pensionāram Georgijam un viņa sievai Māritei tā visa šķiet Rietumu propaganda. Rukla saglabā līdzsvaru starp visiem iedzīvotājiem un viņu paustajiem viedokļiem. Bet tad saasinās karš Ukrainā, un vecā pārliecība par Eiropas status quo beidz pastāvēt."

"RUKLA – Ienaidnieks šobrīd nav redzams"
"RUKLA – Ienaidnieks šobrīd nav redzams"

"Nellija & Nadīna"

(Magnuss Gertens. Zviedrija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 4. martā pulksten 18.00.

Par filmu: "Neticams mīlas stāsts par divām sievietēm, kuru mīlestība aizsākās 1944. gada Ziemassvētku vakarā Rāvensbrikas koncentrācijas nometnē. Neskatoties uz to, ka Nellija un Nadīna pēdējos kara mēnešos tika šķirtas, vēlāk abām izdodas atkal apvienoties un pavadīt visu atlikušo dzīvi kopā. Gadiem ilgi viņu mīlas stāsts tika turēts noslēpumā pat no dažiem viņu tuvākajiem radiniekiem. Tagad Nellijas mazmeita Silvija ir nolēmusi atvērt Nellijas un Nadīnas personīgo arhīvu un pastāstīt viņu apbrīnojamo stāstu."

"Nellija & Nadīna"
"Nellija & Nadīna"

"Sindžaras eņģeļi"

(Hanna Polaka. Polija, Vācija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 4. martā pulksten 20.00.

Par filmu: "Hanifa, jauna jezīdu sieviete, brīnumainā kārtā izdzīvo ISIS uzbrukumā Sindžaras reģionā Irākas ziemeļos. Viņai ir izdevies izvairīties no ISIS nolaupīšanas, bet viņas piecas jaunākās māsas aizvestas un padarītas par verdzenēm. Hanifa apsola savam mirstošajam tēvam atrast māsas un atvest tās mājās. ASV Kinoakadēmijas "Oskara" un "Emmy" balvām nominētā kinorežisore Hanna Polaka seko Hanifas stāstam cauri vienam no bīstamākajiem un vismazāk pazīstamajiem Irākas reģioniem."

"Piedod, biedri"

(Vera Bruknere. Vācija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 5. martā pulksten 15.00.

Par filmu: "Kad Hedija un Karls Haincs pirmoreiz satiekas, starp viņiem iedegas dzirksts, taču sākotnēji viņi ir spiesti kļūt vien par vēstuļu draugiem, kurus šķir dzelzs priekškars. Viņi pauž savas jūtas sarakstē, sapņojot par kopā būšanu. Vīlies kapitālismā, Karls Haincs nolemj pārcelties uz Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR). Tomēr dzīvei sociālisma apstākļos ir sava cena – "Stasi" paziņo, ka viņam ir jāspiego VDR labā. Neapmierinātais pāris izdomā pārdrošu plānu, kurā Hedija ar viltotu pasi atstāj valsti un caur Rumāniju dodas uz Rietumvāciju. Bet viss, kas var noiet greizi, arī noiet greizi. Šis ir stāsts par lielu mīlestību un pārgalvīgu bēgšanu, kur filmas galvenajiem varoņiem abas valstis, VDR un Vācijas Federatīvā Republika  (VFR), vienlaikus ir gan iemesls bēgt, gan vēlamā dzīvesvieta."

"Piedod, biedri"
"Piedod, biedri"

"Kuru es mīlu..."

(Anna Bergere. Somija, Krievija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 5. martā pulksten 18.00.

Par filmu: "Divi viesstrādnieki ieradās Somijā vieglas peļņas meklējumos. Mazās Ukrainas pilsētiņas Konotopas strādnieka Mišas mērķis ir nopelnīt naudu, lai nopirktu dzīvokļus, ko izīrēt un vairs nestrādāt. Atvaļināts Padomju armijas pulkvedis no Lietuvas Sergejs Fjodorovičs vēlas savest kārtībā savu lepnumu – automašīnu "Land Rover", kā arī izbaudīt piedzīvojumus esot pensijā. Abi nokļuvuši 1918. gada Sanktpēterburgas emigrantu vasaras muižā. Marti misija ir atjaunot muižas ēkas un tādējādi atdzīvināt sava vectēva piemiņu. Marti meita Anna nolemj par to uzņemt filmu."

"Kuru es mīlu..."
"Kuru es mīlu..."

"Gaidītais bērns"

(Hilarija Ločmele, Latvija, 2021)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 5. martā pulksten 18.00.

Par filmu: "Mana māsa nomira vairākus gadus pirms manas dzimšanas. Es viņu pazīstu tikai no vecām ģimenes fotogrāfijām un no kapa apmeklējumiem. Tomēr viņa bija daļa no manas pieaugšanas. Es fantazēju, ka esmu viņas reinkarnācija, daudz domāju par to, vai mani sagaidīs tāds pats liktenis kā viņu – nāve bērnībā no smadzeņu audzēja. Ko mana māsa nozīmē maniem brāļiem un vecākiem? Un kā manas māsas nāve viņus mainīja? Esmu vēla, bet ļoti gaidīta meita, un šī filma ir manas lomas meklējumi ģimenē."

"Gaidītais bērns"
"Gaidītais bērns"

"Apglabāti Eiropā"

(Hārdijs Volmers,  Urmass Jēmees. Igaunija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 6. martā pulksten 17.30.

Par filmu: "Dokumentālā animācijas filma aplūko laikmetīgas antropoloģijas tēmas, vēršot uzmanību uz vienu no vitālākajiem un nozīmīgākajiem kultūras artefaktiem – kapu arhitektūru. Filma veic arī savdabīgu trika funkciju, svinot nāvi caur virtuālās dzīves prizmu, lai atainotu visu, kas saistīts ar mirušo apbedīšanas tradīcijām Eiropā pēdējos 5000 gados. Šis mākslas darbs aplūko ļoti interesantus un unikālus piemērus, kuros redzamas tradīcijas un to pārveidotais mūsdienu variants. Ar animācijas palīdzību filma rada maģisku pseidodzīves portretējumu. 15 minūšu garā filmā redzamas vairāk nekā 70 kapsētas 27 dažādās valstīs."

"Apglabāti Eiropā"
"Apglabāti Eiropā"

"Karaoke paradīze"

(Eināri Pākanens. Somija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 6. martā pulksten 17.30.

Par filmu: "Aizkustinoša dokumentālā filma par karaoke kultūru aukstajos Somijas ziemeļos. Evi, Somijas izcilākā karaoke vadītāja, vēlas atbrīvot savus klientus no pārdzīvojumiem. Viņa sakravā karaoke aprīkojumu ceļojumam un dodas cauri Somijas ziemeļiem. Tonijs, kautrīgākais puisis pasaulē, uz skatuves pievērš sev ikviena uzmanību. Kari meklē mīlestību un dzied karaoke savā tukšajā autoservisā. Parkinsona slimības dēļ Elīna gandrīz vairs nespēj staigāt, taču panku dziesmas liek viņai dejot. Laura dzied, jo runāt ir pārāk sāpīgi. Somi ir atraduši unikālu izeju no vientulības – viņi dzied."

"Karaoke paradīze"
"Karaoke paradīze"

"1960. gada meitenes"

(Una Celma. Latvija, 2023)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 7. martā pulksten 18.30.

Par filmu: "Filma ir par mūsdienām, kas atspoguļojas sieviešu dzīves gājumā. Tas ir stāsts par manām klasesbiedrenēm, pilnīga un totāla sociālisma bērniem, par vidi, kurā mēs uzaugām, mūsu jaunību un to, kas mēs esam šodien. Manas klasesbiedrenes nav avīžu un citu plašsaziņas līdzekļu varones. Viņas vienmēr paliek ēnā. Mēs par viņām zinām, bet tas arī viss. Viņas ir savas paaudzes sievietes, dažas no daudzām sava dzimuma pārstāvēm. Filma ir par sievietēm, kuru galvenā funkcija bija ģimenes veidošana un bērnu audzināšana. Sievietes strādāja algotu darbu, gatavoja ēdienu, tīrīja, mazgāja un stāvēja garās rindās, lai nopirktu desu. Vai viņām izdevās realizēt savus sapņus un savu potenciālu kā sievietēm un kā personībām?"

"1960.gada meitenes"
"1960.gada meitenes"

"Apolonija, Apolonija"

(Lea Globa. Dānija, Polija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 7. martā pulksten 20.00.

Par filmu: "Talantīgā Apolonija ir dzimusi pagrīdes teātrī Parīzē un uzaugusi mākslinieku kopienā, vadot bohēmisku dzīvesveidu. Būdama divdesmitgadniece, Apolonija studējusi Beaux-Arts de Paris – vienā no prestižākajām mākslas akadēmijām Eiropā. 13 gadu gaitā dāņu kinorežisore Lea Globa ik pa laikam filmējusi harismātisko Apoloniju, un starp abām izveidojusies īpaša saikne. Rezultāts ir aizraujošs jaunas sievietes portrets, kura cenšas atrast savu vietu mākslas pasaulē."

"Apolonija, Apolonija"
"Apolonija, Apolonija"

"Mariupole 2"

(Mants Kvedaravičs. Lietuva, Francija, Vācija, 2022)

Par filmu: "2022. gadā Mants Kvedaravičs atgriezās Ukrainā, Mariupolē, kara centrā, lai būtu kopā ar cilvēkiem, kurus viņš bija saticis un filmējis 2015. gadā. Pēc viņa nāves radinieki un kolēģi pielikuši visus spēkus, lai turpinātu viņa vēstījumu un viņa darbu izplatīšanu. Kā antropologs Mants Kvedaravičs vēlējās iemūžināt notiekošo, atrodoties pēc iespējas tālāk no skaļajiem medijiem un politiķiem. "Mariupole 2" parāda dzīvi, kas turpinās sprādzienu vidū, un ainas, kas vienlaikus atklāj traģēdiju un vieš cerību."

"Mariupole 2"
"Mariupole 2"

"Viss būs labi"

(Staņislavs Tokalovs. Latvija, 2023)

Par filmu: "Sekojot trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem krievvalodīga Latvijas kinorežisora ģimenē, filma cenšas noskaidrot, kā 2020. gadā dzīvo pusmiljonu lielā Baltijas krievu kopiena. Filmas pamatu veido trīs sieviešu dzīvesstāsti. Vecmāmiņa ir Otrā pasaules kara veterāne, kura 1955. gadā ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos. Māte strādā par pasniedzēju Transporta un sakaru institūtā, bet 18 gadus vecā meita ir māksliniece un prestižās Latvijas Mākslas akadēmijas studente. Filma cenšas izprast, vai šai ģimenei ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā 30 neatkarības gadu laikā."

"Viss būs labi"
"Viss būs labi"

"Artdocfest Open"

Konkursa programma "Artdocfest Open" piedāvās 17 dokumentālā kino darbus, kas pārstāvēs autorus no vairākiem pasaules reģioniem. Šajā programmā redzamajās filmās iezīmējas tendences, kas pašlaik aktuālas dokumentālajā kino pasaulē.

"Prezentējot vienu no divām galvenajām "Artdocfest/Riga" programmām – "Artdocfest Open" – es nevaru nedomāt par mūsu pirmskara vēsturi. Festivāls "Artdocfest" radās valstī, kas bija un ir iegrimusi anarhismā. Tagad ir dzimis jauns festivāls – "Artdocfest/Riga". Un šo festivālu mēs organizējam demokrātiskajā Latvijā, tādējādi paplašinot savu horizontu ne vien uz tēmām, kas ir sociāli, politiski un ekonomiski nozīmīgas Austrumeiropā, bet gan visā pasaulē. Esmu pārliecināta, ka programmā "Artdocfest Open" iekļautās filmas neatstās vienaldzīgu nevienu skatītāju," norāda konkursa "Artdocfest Open" kuratore Viktorija Belopoļska. "Nav iespējams neskumt par trauslo, jauno dvēseļu likteni, kuras nav spējušas stāties pretī diktatūrai ("Kā izglābt mirušu draugu"). Nevar nesajust līdzjūtību pret cilvēkiem, kuri nolēmuši uzņemties atbildību par savu zemi, ignorējot valsts režīma vienaldzību ("Paradīze"). Ir tikai iespējams apbrīnot pašaizliedzību, kāda piemīt cilvēkiem filmā "Māja no šķembām". Un ir svarīgi redzēt šausmas, kuras piedzīvoja Bučas iedzīvotāji pēc brutālā Krievijas iebrukuma Ukrainā ("Kad Bučā atnāca pavasaris"). "Artdocfest/Riga" ir festivāls, kurā tiek demonstrētas filmas no visas pasaules, un tām ir iespēja veidot sarunu. Tāpēc es ceru, ka mēs būsim vieni no sarunas katalizatoriem Latvijā."

Konkursa "Artdocfest Open" žūriju pārstāv starptautiski atzītā lietuviešu teātra un kino aktrise Ingeborga Dapkunaite, žurnāla "Rīgas Laiks" vadītājs un režisors Uldis Tīrons un rakstnieks, žurnālists Dmitrijs Gluhovskis.

"Kad Bučā atnāca pavasaris"

(Mila Tešajeva,  Markuss Lencs. Vācija, Ukraina, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 3. martā pulksten 19.30.

Par filmu: "Pēc sīvām 35 dienas ligām cīņām Krievijas armija atkāpās no Kijivas apgabala. Postījumi bija milzīgi – iznīcinātas ēkas, simtiem mirušu civiliedzīvotāju, kas apglabāti dārzos un masu kapos. Filma stāsta par iedzīvotājiem pirmajās kara radītā haosa nedēļās. Viņi identificē mirušos, aizvāc gruvešus un spriež par militāro tribunālu, lai sodītu vainīgos. Panika, izmisums un skumjas, ko pavada acīmredzams apjukums par to, ka uzbrukusi valsts, ar kuru Ukrainu tik daudz kas saista. Bet, parādoties pirmajiem pavasara ziediem, plaukst arī ukraiņu pretestība."

"Kad Bučā atnāca pavasaris"
"Kad Bučā atnāca pavasaris"

"Svētki"

(Antuāns Katins. Šveice, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 3. martā pulksten 21.00.

Par filmu: "Sanktpēterburga ir sapņotāju pilsēta. Džuss sapņo par labāku dzīvi, Ņikita sapņo gūt panākumus, Dina sapņo iegūt varu, un Anna sapņo par aiziešanu pensijā. Sekojam šiem varoņiem vienu gadu un septiņas valsts svētku dienas, kamēr Kremļa autoritārais tvēriens kļūst arvien ciešāks, atstājot ļoti maz vietas sapņiem."

"Svētki"
"Svētki"

"Manifests"

(Andži Vinčito. Krievija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 4. martā pulksten 15.30.

Par filmu: "Šī filma pilnībā sastāv no šokējošiem video, ko krievu pusaudži ievieto sociālajos tīklos. Nevainīgi rīta rituāli vietnē "YouTube" vai "TikTok" ievietoti blakus kadriem, kuros redzami panikā esoši jaunieši, bēgot no apšaudes skolā. Skolēni visā Krievijā slepus fiksē agresīvus skolotājus, kuri nespēj sevi kontrolēt. Klasē viņiem saka, ka sievietei vajadzētu nodarboties ar seksu ar savu vīru, kad vien viņš to vēlas; turklāt skolēnus sauc par idiotiem un sit. Kādai pusaudzei draud, ka par viņas politiskajiem uzskatiem tiks sastādīts protokols. Mobilais telefons kalpo kā sava veida vairogs starp jauniešiem un šo nežēlīgo pasauli. Lai cik ekstrēmi būtu notikumi, jaunieši turpina filmēt."

"Manifests"
"Manifests"

"AWAY"

(Ruslans Fedotovs. Ungārija, Portugāle, Belgium, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 4. martā pulksten 18.30.

Par filmu: "Andrejs un Alise ir 16 gadus veci mākslinieki no Ukrainas, kuri kara dēļ spiesti pamest savu valsti. Viņi atrod pagaidu mājvietu Budapeštā. Kamēr krievi turpina bombardēt viņu dzimto pilsētu Harkivu, Andrejs un Alise skolā māca bēgļu bērnus un organizē mākslinieciskas protesta aktivitātes Budapeštas ielās. Šīs naivās mākslas performances atklāj sāpīgus punktus Ungārijas sabiedrībā. Ungārija joprojām nevar izlemt, kuru militārā konflikta pusi atbalstīt."

"Pagriez savu ķermeni pret sauli"

(Aļona van der Horsta. Nīderlande, 2021)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 4. martā pulksten 18.30.

Par filmu: "Apbrīnojams dzīvesstāsts par tatāru izcelsmes Padomju armijas karavīru, kuru Otrā pasaules kara laikā sagūstīja nacisti. Šodien viņa meita Sana, izmantojot tēva dienasgrāmatas, dažādus personiskos un publiskos arhīvus un reģistrus, mēģina izsekot sava noslēgtā tēva gaitas, cenšoties izprast, kas viņu padarīja par to cilvēku, kuru viņu pazina kopš savas bērnības. Pavadot Sanu viņas ceļojumā, režisore rokas dažādos kino arhīvos, lai rastu pēdas tiem miljoniem padomju karavīru, kuri nonāca karojošo diktatoru cīņu krustugunīs, tomēr tika izslēgti no stāsta par Otro pasaules karu. Izmantojot vairākas kino veidošanas tehnikas, režisore "pārkontekstualizē" arhīva materiālus, meklējot smalko attēla dvēseli, kas vēsta par milzīgo, bet noklusēto cilvēcisko traģēdiju."

"Vanags zirga lielumā"

(Saša Kulaka. Francija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 4. martā pulksten 22.00.

Par filmu: "Lidija, 47 gadus veca krievu transpersona, ir atzīta ornitoloģe Krievijā. Viņa dzīvo kopā ar savu sievu Vasilisu mazā pilsētā Ščerbinkā, strādājot uzņēmumā, kas novērš sadursmes ar putniem lidostās. Vasilisa trenē Maskavas policijai paredzētos zirgus. Pašas uzceltā koka mājā Lidija mēģina radīt atmosfēru, kas līdzinātos Deivida Linča seriālam "Tvinpīka". Filmas režisore Saša Kulaka saskaras ar jautājumu, kas izjauks viņas priekšstatu par dokumentālo kino – kā sapnim kļūt par īstenību? Sašas balss mūs piesaista, viņai pašai kļūstot par tēlu unikālā kino pieredzē."

"Vanags zirga lielumā"
"Vanags zirga lielumā"

"Katja un Rimma"

(Guļa Mirzojeva. Francija, Tadžikistāna, 2021)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 5. martā pulksten 15.30.

Par filmu: "Dušanbe, Tadžikistāna, bijusī PSRS. 86 gadus veca sieviete Rimma un viņas 16 gadus vecā mazmeita Katja gaida plānoto vecās mājas nojaukšanu, lai pārceltos uz modernu dzīvokli. Gatavošanās dzīvesvietas maiņai izjauc abu sieviešu ierasto dzīves ritmu."

"Kā izglābt mirušu draugu"

(Marusja Siroječkovska. Zviedrija, Norvēģija, Francija, Vācija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 5. martā pulksten 18.30.

Par filmu: "Kāda jauna sieviete stāsta savu mīlas stāstu uz Krievijas nemierīgās 21. gadsimta pirmās desmitgades fona. Sirsnīgā hronika par Marusjas un Kimi 12 gadus ilgajām attiecībām, kas piepildītas ar atkarībām un garīgās veselības problēmām, ataino veselu paaudzi, kas cenšas atrast sevi un jūtas ārkārtīgi neaizsargāta."

"Violetie zvaniņi"

(Daniels Romanajevs. Izraēla, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 5. martā pulksten 21.00.

Par filmu: "Denijs, Maskavas emigrantu dēls, visu mūžu kaunējās par saviem vecākiem. Tagad, 30 gadus pēc viņu emigrācijas, viņš intervē savus vecākus, lai izzinātu viņu dzīves vēsturi un samierinātos ar pagātni. Viņš pārdomā vecāku dzīvi Padomju Krievijā, aplūkojot viņu ierašanos uz dzīvi Izraēlā un cenšoties mācīties no tā."

"Violetie zvaniņi"
"Violetie zvaniņi"

"Derīguma termiņš"

(Artjoms Kusjaks. Krievija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 5. martā pulksten 21.00.

Par filmu: "Vairākus mēnešus režisors satiekas ar cilvēkiem, kuri meklē pārtiku atkritumu konteineros. Iegūstot šo cilvēku uzticību, viņš cenšas izprast to filozofiju, atkritumu sabiedrības uzbūvi, motivāciju dzīvot šādu dzīvi. Autors cenšas izprast dažādas situācijas un šī stāvokļa galveno cēloni. Viņa sarunu biedri labprāt stāsta par savu grūto un citu acīm slēpto dzīvi, apspriež cilvēka likteni, politiku un Dievu."

"Derīguma termiņš"
"Derīguma termiņš"

"Mēs nepazudīsim"

(Alisa Kovaļenko. Ukraina, Francija, Polija, 2023)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 6. martā pulksten 19.00.

Par filmu: "Pieciem drosmīgiem ukraiņu pusaudžiem terapeitiskas ekspedīcijas laikā uz Himalajiem tiek dota iespēja atklāt brīvības garšu, līdz atkal uzliesmo karš un apdraud viņu sapņus. Pusaudžu odiseja un maigs Donbasa kara bērnu kora portrets uz apokalipses sliekšņa…"

"Mēs nepazudīsim"
"Mēs nepazudīsim"

"Jaunais diženums"

(Anna Šišova. Somija, Norvēģija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 6. martā pulksten 21.00.

Par filmu: "Aņa bija parasta pusaudze, kura sapņoja padarīt dzīvi Krievijā labāku. 2018. gada martā viņa tika aizturēta saistībā ar apsūdzībām par ekstrēmistu grupas veidošanu ar mērķi vardarbīgā ceļā gāzt valdību. Turpmākos trīs gadus Aņas māte Jūlija izmisīgi cīnās, lai pierādītu meitas nevainību. Cīnoties par taisnību un soli pa solim uzzinot par patieso lietu stāvokli, Jūlija no apolitiskas pilsones ir kļuvusi par kaislīgu cilvēktiesību aktīvisti."

Filma "Jaunais diženums"
Filma "Jaunais diženums"

"Paradīze"

(Aleksandrs Abaturovs. Francija, Šveice, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 7. martā pulksten 17.00.

Par filmu: "2021. gada vasarā ārkārtējs karstuma vilnis un sausums izraisīja milzīgus ugunsgrēkus, kas izpostīja 19 miljonus hektāru Sibīrijas ziemeļaustrumos. Šajā reģionā, taigas centrā atrodas Šologonas ciems, ko drīz vien pārklāja biezs dūmu mākonis. Melnie vēja nestie pelni satraucoši vēstīja, ka deg mežs un liesmas strauji tuvojas. Valdība ciemu bija pametusi likteņa varā, un iedzīvotājiem pašiem bija jāstājas aci pret aci ar šo Ugunspūķi."

"Paradīze"
"Paradīze"

"Izeja"

(Maksims Arbugajevs,  Jevgeņija Arbugajeva. Lielbritānija, 2022)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 7. martā pulksten 21.00.

Par filmu: "Nomaļajā Krievijas Arktikas piekrastē vientuļš vīrietis pavada vairākus mēnešus vecā būdā netālu no Čukču jūras, cerot satikt noslēpumainas radības."

"Izeja"
"Izeja"

"Artjoms un Eva"

(Jevgeņijs Miliks. Francija, Igaunija, Gruzija, 2023)

Seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 7. martā pulksten 21.00.

Par filmu: "Artjoms mīl Jūliju, Jūlija mīl Artjomu. Viņi nesen absolvēja, pārcēlās uz Maskavu un sāka patstāvīgu dzīvi. Meklējot papilddarbu, Artjoms nāk klajā ar ideju izveidot Jūlijai citu tēlu – Īvu Elfī – un uzņemt amatieru porno. Pēkšņi videoklips kļūst populārs, Eva saņem arvien vairāk darba piedāvājumu, un Artjoms kļūst par pasaules slavenības draugu un producentu. Varoņi it kā iekrīt "amerikāņu sapnī", taču viņu personīgajā dzīvē rodas arvien vairāk problēmu un šaubu."

"Artjoms un Eva"
"Artjoms un Eva"

Ārpuskonkursa programmas "War Before War" un "ArtDoc&ProArt"

Festivāla programmā gaidāmas arī divas ārpuskonkursa filmu programmas – "War Before War" un "ArtDoc&ProArt".

Programma "War Before War" veltīta dokumentālajām filmām un dokumentālistiem, kuri Ukrainas kara sākumu redzēja pirms 2022. gada 24. februāra. Šie dokumentālo filmu stāsti iepazīstinās ar pasauli un cilvēkiem, kuri vienmēr bijuši klātesoši, bet nav tikuši pienācīgi sadzirdēti. Starp šīs programmas filmām būs iespējams noskatīties vairākas starptautiski atzītu kino veidotāju filmas.

"Pēdējā gada laikā katrs no mums vairākkārt dzirdējis un lasījis par Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Dažreiz izskanēja arī precizējums "pilna mēroga". Bet, kad es stāvu Kijivas centrā pie Svēta Miķeļa katedrāles sienas un lūkojos uz tūkstošiem cilvēku portretu – cilvēku, kuri kopš 2014. gada gājuši bojā aizstāvot savu dzimteni –, es saprotu, ka tūkstošiem mātes, sievas, māsas, brāļi un dažreiz pat kritušo karavīru bērni izjūt sāpes, dzirdot, ka šis karš sācies tikai pagājušogad. Ja visa pasaule būtu redzējusi šo karu tā, kā tas ir redzams pašlaik, iespējams, 24. februāra rītā Krievija to nerealizētu "pilnā mērogā"," norāda festivāla prezidents Vitālijs Manskis. "Bet ir dokumentālo filmu autori, kuri redzēja šo Krievijas uzsākto karu. Viņi par to runāja un veidoja filmas, bet diemžēl netika pienācīgi sadzirdēti. Mēs centāmies parādīt šīs filmas festivālā "Artdocfest" Krievijā. Reizēm mums tas izdevās, kā tas bija ar manu pirmo latviešu filmu "Radinieki" vai Simona Lerenga Vilmonta filmu "Attālas suņu rejas", kas arī dabūja galveno "Artdocfest" balvu. Dažkārt šos seansus iztraucēja prokremliskie kaujinieki, appludinot kinozāles ar ķīmiskām vielām. Cenšoties Krievijā parādīt Jevhena Titorenko filmu "Karš par mieru", Krievijas Federācijas prokoratūra ierosināja pret mani savu pirmo krimināllietu. Tomēr caur šo filmu es iepazinos ar Jevhenu, un tagad mēs kopā esam radījuši filmu "Austrumu fronte", kas būs redzama starptautiskā dokumentālā kino festivāla "Artdocfest/Riga" noslēgumā.

Šodien, dzīvojot neatkarīgajā Latvijas valstī, kas stāv priekšgalā, atbalstot Ukrainu, mēs piedāvājam labāko dokumentālo filmu programmu, kurās bija redzams karš pirms kara."

Programma "ArtDoc&ProArt" izcels festivāla nosaukumā minēto vārdu "Art" jeb "Māksla". Programmas "ArtDoc&ProArt" filmas tiks izrādītas mākslas centrā "Zuzeum". "Ņemot vērā, ka mūsu festivāla nosaukumā parādās vārds "Māksla", mēs nolēmām iepazīstināt skatītājus ar spilgtākajām, iespējams, negaidītākajām un radošākajām dokumentālā kino izpausmēm," skaidro Vitālijs Manskis. "Piemēram, Zviedrijā veidotā filma "Kara ķermenis", kas apvieno dokumentālo kino ar videoinstalācijas un ķermeņa mijiedarbību. Būs iespējams redzēt arī starpžanru filmas, piemēram, "Seksa prieks", kas savieno dokumentālo un animācijas kino. Programmā "ArtDoc & ProArt" ir iekļautas vairākas filmas par mākslu, režisoriem, māksliniekiem un radošām personībām šī vārda visplašākajā nozīmē. Piemēram, Ukrainā veidotā filma par aktrisi Larisu Kadočņikovu, kura filmējusies režisora Paradžanova filmā "Aizmirsto senču ēnas". Vai filma "Dzīve fermā", kas vēsta par noslēpumainu amerikāņu amatierkino režisoru, kurš savā fermā filmējis šausmu filmas."

Īpašie seansi un simpozija sarunas

Festivāls piedāvās arī vairākus īpašos seansus, tostarp noslēguma ceremoniju 8. martā, kad Latvijas pirmizrādi piedzīvos Vitālija Manska un Jevhena Titarenko filma "Austrumu fronte". Filma atsedz kara pirmajā pusgadā pieredzēto – seši mēneši, kurus caurvij drāma, izmisums, bailes, naids, rūgtums, mīlestība un galvenais – ticība uzvarai. Īpašajos seansos iekļauta arī Kristiana Bergera veidotā filma "Mūzika zem svastikas – Maestro un Aušvicas čelliste" un Vitālija Manska filma "2020".

Festivāla "Artdocfest/Riga" laikā tiks rīkotas arī par tradīciju kļuvušās simpozija sarunas un diskusijas. Simpozija kuratores Ritas Rudušas vadībā dokumentālā kino autori, kā arī kino teorētiķi pievērsīsies sarunām un jautājumiem par izvēlēm, ar kurām jāsaskaras filmu veidotājiem, lai izstāstītu pārliecinošu stāstu laikā, kad Eiropas sirdī plosās karš un turpinās kara izraisītā humānā krīze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti