Viena no tām – "Emīla nedarbi".
"''Emīls''..., nesarkstu šodien skatoties. Nedomāju, ka būtu novecojis pēc būtības. Tāda ir mana sajūta," vērtē Varis Brasla.
Viņš atklāj, ka, savas filmas skatoties, vienmēr redz divas filmas: to, ko redz un dzird visi, un otru – iekšējo, kas ir aizkadra dzīve.
"Saka, ka grāmatā starp rindām ir autors tā mirkļa stāvoklī. Arī skatoties "ķini”, piemēram, kādreiz kolēģu materiālu Rīgas kinostudijā - viss ir pareizi un kaut kas nav tā... Pēc tam es uzzinu, ka bijusi ļoti smaga filmēšanas diena, dažādi blakusapstākļi traucējuši darbam. Tas arī uz ekrāna ir jūtams. Bet ''Emīls'' man aiziet normāli," atzīst režisors.
"Man liekas, tas bija absolūtais veiksmes variants. Tur bija pasakaina vasara, puišelis, visi apstākļi," vērtē aktrise Vizma Kalme, režisora dzīvesbiedre.
Kopš šīs filmas uzņemšanas Braslu mēdz dēvēt par bērnu kino režisoru.
"Gribas jau arī par lielo cilvēku sirdssāpēm taisīt darbiņus, bet bērnu "ķinīti" nav viegli taisīt. Prasa koncentrāciju ne tikai filmēšanas laukumā, bet visu dienu, viņi turpat ir un visu dienu vēro, prasa padomu," bilst Brasla.
1987. gadā Varis Brasla uzņēma filmu "Aija” pēc Jāņa Jaunsudriņa triloģijas "Aija" motīviem.
"Tur mazāk ir sociālas lietas, vairāk cilvēciskais moments un raksturi," par izvēli veidot šo filmu atminas Brasla. "Jaunsudrabiņš ir ļoti smalks "tamborētājs”. Jānis, ko Juris Žagars spēlēja, ir ļoti smalka dvēsele, saduroties ar raupjumu, viņš faktiski iet bojā. Tur ir man cilvēciski tuvas lietas. Tā valoda un lauku gaiss, kas tur ir iekšā katrā lappusē, tas ir mans. Ar lielu bijību šķīru vaļā grāmatu un arī scenāriju."
Brasla vērtē, ka darbā "daudzas cilvēciskās, ētiskās, morālās lietas uzpeld. Latviskums, kas Jaunsudrabiņam neatņemams." Tāpat, runājot par "Emīla nedarbiem", režisors min, ka šīs filmas uzņemšanas grupa bija ļoti veiksmīga.
Trešais pieturas punkts sarunai – Vara Braslas veidotā filma "Mērnieku laiki" (1991). Kāpēc režisors izvēlējās to veidot?
"Tas bija sarežģīts jautājums tieši kontekstā ar laikmetu tajā brīdī," atklāj Brasla. "Alvis [Lapiņš] meklēja scenārijā mazliet citu formu, nevis ņemt to, ar ko brāļi Kaudzītes ir stipri, kas ir ļoti "zaftīgas" lietas, bet citas lietas tajā romānā, arī pirmo reizi pieskaroties romāna trešajai daļai, kas notiek pilsētā. Meklēja, vai tas līdz galam izdevās?"
Režisors min, ka mērnieku laiku jēdziens atbilst laikam, kurā tika filmēts, tomēr kaut kas nav izdevies, lai arī ir daudz lielisku aktierdarbu un lielisku vietu.
Atminoties darbu Vara Braslas filmu tapšanas laikā, viņa aktrises Madara Dišlere (Ida "Emīla nedarbos") un Zane Leimane (Linda filmā "Ūdensbumba resnajam runcim") atzīst, ka režisors arī pret visiem mazajiem aktieriem izturējies kā pret pieaugušo, kā pret līdzvērtīgu.
"Vari, es tev gribu pateikt lielu, lielu paldies par to, ka tu mani paņēmi Idas lomai, ka iemācīji, kā jāstrādā ar bērniem, ka mani saslimdināji ar kino. Novēlu tev uztaisīt vēl kādu filmu, jo režisoram ir svarīgs kino radīšanas process, un tas tavu sirdi noteikti ļoti sildītu," bilst Madara Dišlere.
Vizma Kalme uzskata, ka viņas dzīvesbiedrs tomēr ir kinorežisors vairāk nekā teātra režisors.
"Jāsaka, par viņu runājot, kino un teātra režisors. Kino ir jāsaka pa priekšu. Arī visas veiksmes, nesaku, ka teātrī nav bijušas veiksmes vai nominācijas, tomēr kinocilvēkiem tas kino iesēžas tā dziļi, dziļi," uzsver Kalme.
Viņa atklāj, ka ir spēlējusi gan Vara Braslas izrādēs, gan vairākās viņa veidotās filmās.
"Bet man tas ir ārkārtīgs atbildības slogs. Zinu, ka uz mani skatīsies ar dubultu aci," atzīst aktrise
un vērš jauno aktrišu uzmanību uz to, "ja viņas domā, ka būt režisora kundzei ir rozēm kaisīts ceļš uz pilnību un lomām, viņas maldās."
Nacionālais kino festivāls “Lielais Kristaps” notiks no 7. līdz 12. novembrim kinoteātrī “Splendid Palace”. 10. novembrī paredzēts šī gada mūža balvas laureāta Vara Braslas goda seanss, bet pati balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 12. novembrī.
