Labrīt

Rainim piemiņas gana. Jūrmalas dome grib izsolīt Raiņa un Aspazijas "pirmo mīlas namiņu"

Labrīt

EBU vadītājs: Neatkarīgi un labi finansēti sabiedriskie mediji ir svarīgāki nekā jebkad

Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu kino saņems režisors Varis Brasla

Vara Braslas mūža ieguldījums Latvijas kino – silts, sirsnīgs, labestīgs

Režisora Vara Braslas devums Latvijas kino ir cilvēciski silts, sirsnīgs un labestīgs, tādēļ daudzas viņa filmas ir skatītāju ļoti mīlētas. Novērtējot viņa izcilo ieguldījumu, tieši Varis Brasla šī gada "Lielā Kristapa” ceremonijā tiks sumināts par mūža ieguldījumu kino mākslā.

Kopumā viņa radošajā kontā ir 15 spēlfilmu. To vidū "Emīla nedarbi”, Ziemassvētku jampadracis”, "Ūdensbumba resnajam runcim”, arī, protams, izcilā melodrāma "Ezera sonāte” un citas. Četras no tām godalgotas ar "Lielā Kristapa” balvu.

“Parasti jau mēdz teikt, ka labs cilvēks nav profesija, bet, domājot par Vari Braslu, pirmais, kas man personiski nāk prātā tas, cik viņš ir labs cilvēks, sirsnīgs, asprātīgs, ārkārtīgi delikāts, bet varbūt tas labo īpašību komplekts ieliek stipru pamatu tam viņa talantam,” tā par Vari Braslu saka Nacionālā kino centra pārstāve, kinozinātniece Kristīne Matīsa.

Ne velti Vara Braslas garajā filmogrāfijā skatītājiem vislabāk zināmās un mīlētākās ir tieši ģimenes filmas, kurās bērni ir galvenie varoņi.

Arī skaitliski šādu filmu ir daudz. Par pusaudžiem ir viņa diplomdarba filma “Salātiņš”, uzņemta 1971. gadā. Tai seko “Tereona galva”, “Emīla nedarbi”, “Ziemassvētku jampadracis”, “Ūdensbumba resnajam runcim” un jaunākā, simtgades filma – “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.

“Būtībā droši var teikt, ka Varis Brasla mūsu kino vēsturē ir vienīgais režisors, kurš tik daudz un tik labi ir pratis strādāt ar bērniem, turklāt bērni ir ļoti grūti kā aktieri un sadarbības partneri,” uzskata Matīsa. “Tāpat grūti ir atrast bērnu, kas derēs lomai; Brasla to ļoti labi prot darīt, un man liekas, ka tam ir sakars ar to, ka viņš ir labs cilvēks.”

Pats režisors intervijās atzinis, ka arī viņam nav viegli izvēlēties bērnus lomām un visbiežāk viņš paļaujas uz intuīciju. Lielisko Māra lomas tēlotāju filmai “Ezera sonāte” viņi ar Gunāru Cilinski, piemēram, ieraudzīja bērnudārza grupiņā pēc kādas kolēģes ieteikuma, kad aktieru proves bija cietušas neveiksmi.

“Viņa atveda to grupiņu, un mēs ar Gunāru kā tādi maitas putni uzmetāmies tam puikam virsū, jo viņā bija kaut kas tik tipisks, tik atbilstošs Regīnas Ezeras Mārim. Viņš bija reizē ļoti tīrs un reizē loģiski arī ar sava vecuma stiķiem un niķiem,” atceras Brasla.

Visi kā viens - gan mazie, gan arī lielie aktieri -, kas strādājuši ar Vari Braslu, stāsta, ka apbrīnojama ir viņa iecietība, izpratne un cieņa pret ikvienu filmas dalībnieku.

To raidījumam “100 Latvijas pirmizrādes” atzina arī filmas “Emīla nedarbi” komanda - aktieri Madara Dišlere, Māris Zonnenbergs-Zombergs un Uldis Dumpis.

Tieši ar Vara Braslas filmu “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” 2017. gadā tika uzsākts Latvijas simtgades filmu maratons, un šī filma pēc ilga pārtraukuma atkal spēja raisīt ļoti dzīvu interesi par Latvijas kino, atzīst Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

“Vara Braslas filma “salauza ledu”, kas gadiem ilgi bija veidojies starp auditoriju un kino veidotājiem,” stāsta Rietuma.

“Filmai bija lieliski panākumi gan kinoteātros, gan reibinoši reitingi visos iespējamos televīzijas kanālos, kur šo filmu pēc tam rādīja. Tā kā būtībā Vara Braslas spēja uzrunāt ģimenes auditoriju ir ļoti cienījama.”

Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova dēvē Vari Braslu arī par smalko dvēseles stīgu virtuozu, kas atspoguļojas gan viņa darbā, gan darba rezultātā – uz ekrāna.

“Pēc filmas “Ezera sonāte” kinooperators Gvido Skulte bija teicis tā – Cilinskim pieder 60 procenti, Braslam – 40 (jo viņi abi bija režisori šai filmai), bet tie Vara procenti ir tas krējums. Man šķiet tas tāds ietilpīgs vērtējums. Viņa darbos – filmās un arī teātrī – ir tiešām daudz spožu pērļu un daudz krējuma kārtiņu,” pauž Romanova.

Režisoru Vari Braslu par mūža ieguldījumu suminās līdz ar citiem “Lielā Kristapa” balvu laureātiem 12. novembrī. Līdzīgi kā iepriekšējo gadu mūža balvas laureāti Roze Stiebra un Ivars Seleckis  balvu Brasla saņem, būdams vēl aktīvi strādājošs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti