Baltijas Filmu un mediju skola, kura darbojas Tallinas Universitātē, ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem spēlētājiem komunikācijas un mediju izglītības lauciņā, pulcējot arī plašu ārzemju studentu klātbūtni.
“Šī bija pirmā reize, kurā mēs, Baltijas kino izglītības darbinieki, satiekamies tik plašā pulkā. Taču tas nenozīmē, ka mēs pirms tam vispār nebūtu kontaktējušies. Katram mācībspēkam ir arī savs individuālais kontaktu loks, tāpat arī mums ir bijuši kopīgi projekti. Taču, manuprāt, šī tikšanās reize Rīgā savstarpējo sadarbību paplašinās vēl lielākā apjomā. Tas attiecas uz dažādām aktivitātēm un dažādiem darbības laukiem. Piemēram, kopīga studentu filmu tirgus izveide,” sarunā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst Baltijas Filmu un mediju skolas rektore Katrina Saksa.
Saksa norāda, ka seminārs par filmu un mediju lietpratību Baltijas valstīs ir tikai viens no plašāka cikla semināriem. Vēl ir plānots tikties vasaras un ziemas filmu skolās, lai radītu kopīgus projektus. Saksa vērtē, ka savstarpējā sadarbībā ir sperts vēl viens solis uz priekšu.
Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās kinoskolas vadītājs Jānis Putniņš atklāj, ka pirms gada Kultūras akadēmijas Audiovizuālās katedras gandrīz visi pasniedzēji viesojās Tallinā, Baltijas filmu un mediju skolā, kas bijis iespaidīgs piedzīvojums, tehniskā nodrošinātība un finansējuma līmenis tur ir liels.
“Nedomāju, ka nauda un tehniskais nodrošinājums ir tas, kas padara programmu jaudīgu. Būtiski ir arī saprast, ka pašreizējā brīdī esam iegājuši nedaudz atšķirīgās attīstības plaknēs iegājuši. Ja Baltijas Filmu un mediju skola ir vairāk orientēta uz mediju komunikāciju, kur vienu daļu tikai veido kino mākslas, tad mums galvenais uzsvars ir tieši uz to,” analizē Jānis Putniņš.
Stāstot par Baltijas Filmu skolas vieta Eiropas kinoskolu kontekstā, Saksa ielūkojas vēsturē.
“Darbs sākās 90. gadu sākumā, pēc neatkarības atgūšanas. Tolaik ar kino izglītību nodarbojās divas institūcijas: pirmā bija Filmu departaments Tallinas Pedagoģiskajā institūtā. To izveidoja tie mūsu kinematogrāfisti, kuri paši bija Viskrievijas valsts kinematogrāfijas institūta absolventi. Otra institūcija bija Mediju departaments vienā no mūsu privātajām universitātēm. 2005. gadā abi departamenti tika apvienoti Tallinas Universitātes paspārnē. Tā tika nodibināta Baltijas Filmu un mediju skola, kā to tolaik dēvēja,” skaidro Saksa. “Lielas reformas sākās 2015. gadā, kad mēs apvienojāmies ar Komunikācijas un Tēlotājmākslas institūtiem, tā kļūstot lielāki. Vēl arvien mēdzam izmantot apzīmējumu Baltijas Filmu un mediju skola, bet oficiālais nosaukums ir Baltijas Filmu, mediju, mākslas un komunikācijas institūts.”
Baltijas Filmu un mediju skolā kopumā studē 1000 studentu, trīs vai četri simti studentu apgūst tieši filmu mākslu vai ar to saistītās programmas. Skolai ir 20 studiju programmas, un sešas no tām ir saistītas ar kino. Studiju programma "Filmu māksla” tiek pasniegta igauņu valodā, angļu valodā tiek pasniegts kurss "Audiovizuālie mediji”, kā arī kombinētā programma "Filmu un televīzijas māksla”. Maģistra studiju līmenī ir Dokumentālā kino studiju programma un divas starptautiskas, apvienotas studiju programmas. Viena no tām veidota sadarbībā ar Edinburgas Universitāti, otra – ar Lisabonas Universitāti. Kinooperatora meistarības studiju programmu tapusi kopā ar Ungārijas un Apūlijas filmu institūtiem. Starptautiskās studiju programmas finansē Eiropas Komisija, un tas paredz diezgan striktus noteikumus, kuri rūpējas par internacionālu studentu kopumu. No 1000 studentiem apmēram 200 ir ārzemnieki.
“Bijām laimīgi, kad 2012. gadā ieradāmies savās jaunajās mājās, kurās bija relatīvi liela filmēšanas studija un arī televīzijas studija. Kopš tā laika esam veikuši lielus uzlabojumus, lai uzlabotu studiju vidi,” atzīst Saksa. “Viena gada laikā Baltijas Filmu un mediju skolā tiek izlaisti aptuveni 700 audiovizuāli darbi: dokumentālās un īsfilmas, animācija, mūzikas video.
No vienas puses, tas ir kā joks, bet vispār sanāk, ka mēs esam lielākais filmu ražošanas uzņēmums Igaunijā.”
Baltijas Filmu mediju skola ir daudz lielāka nekā Audiovizuālā katedra Kultūras akadēmijā un Nacionālā filmu skola, tāpēc ir daudz iespēju no kaimiņiem mācīties. Filmu terminu izstrādes projekta ietvaros jau notiek abu augstskolu sadarbība.
“Ko mēs varam dot? Varam iedot citādu skatījumu, jo mūsu skola ir balstīta uz māksliniecisko skatījumu uz kino kā mākslas formu,” norāda Putniņš.
“Tallinas skolai mediju pieskāriens, industriālais pieskāriens ir izteiktāks, nekā mums. Nevar pateikt, tas ir labi vai slikti, bet mēs varētu viens otru papildināt un studenti varētu savstarpēji cits citu papildināt.”
Oktobrī tika aizvadīts kārtējais Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves mākslas festivāls "Patriarha rudens”, kura ietvaros tika izrādīta arī akadēmijas studentu filmu skate. Tā tika ļoti plaši apmeklēta, tāpēc jautāju Saksai, kā viņa vērtē Igaunijas sabiedrības interesi par Baltijas Filmu un mediju skolas veidotajiem darbiem.
“Es domāju, ka šie darbi mūsu sabiedrībai ir ļoti vajadzīgi. Mums jāpatur prātā, ka mūsu filmu tirgi ir nelieli, bet tie kļūst arvien starptautiskāki. Un mūsu absolventi strādā gan vietējās kino studijās, gan starptautiskos projektos. Katrā ziņā es neredzu, ka būtu kādi pārprodukcijas riski. Vēl nav, bet tāpēc, protams, jābūt uzmanīgiem,” komentē Saksa.
Viņa arī atzīst, ka Baltijas Filmu skola ir ļoti atvērta, tā organizē virkni dažādu pasākumu. Drīz sāksies Igaunijas kinofestivāls "Black Nights”, kura ietvaros norisināsies īsfilmu festivāls – tā organizēšanā piedalās arī filmu skola. Būs studentu filmu konkurss, kur galveno balvu pasniegs tieši Baltijas Filmu skola. Pavasarī, parasti martā, notiek Filmu skolas festivāls, kur nedēļas garumā demonstrē visus studentu kursa darbus un diplomdarbus.
“Es domāju, igauņu kino šobrīd ir ļoti labs periods. Mums pēdējos gados ir daudz labu filmu, un publika arvien vairāk skatās tieši igauņu kino – rādītāji šajā ziņā ir auguši. Un esmu lepna, ka daudzas no šīm filmām veidojuši mūsu studenti,” priecājas Saksa.
