Apspriež kritērijus naudas sadalei kino nozarē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Nacionāla un valstiska domāšana un tas, cik daudz režisora filmu skatījušies: tie ir galvenie kritēriji, kā Kino centram būtu jādala nauda nacionālā pasūtījuma filmām. Tomēr pašu kino cilvēku vidū nav vienprātības, kādas kvalitātes un tematikas filmām tām jābūt. Nesaskaņas ir arī starp paaudzēm - ja vecākā kino paaudze ir gatava pieņemt politiķu izstrādātus kritērijus, jaunākā to uzskata par neatkarības ierobežošanu.

Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija turpina spriest par to, kas nosaka kino kvalitāti. Sēdes sākums gan nedaudz aizkavējas, jo, kā skaidro komisijas vadītājs Raivis Dzintars, laikus nav ieradies Andrejs. Režisors un producents Andrejs Ēķis tomēr ierodas un sēdes laikā uzklausa atbalstu savam darbam. Raivis Dzintars: "Vai tādām filmām kā "Rīgas sargi", "Sapņu komanda" un "Rūdolfa mantojums" ir nepieciešams valsts atbalsts? Es uzskatu, ka jā un daudz vairāk nekā vienam otram projektam, kas no valsts ir saņēmis atbalstu un sabiedrībai labumu nav devis." Inguna Rībena: "Sapņu komandā" man trūkst dramaturģijas un emociju, bet tas ir cits stāsts (..) Es to salīdzinu ar askētisko Blaumaņa "Nāves ēnā". Janīna Kursīte: "Patiešām, ja tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, vismaz proporcijai jābūt, lai [radītu] tādas filmas kā "Sapņu komanda", kur ir pozitīvais lādiņš."

Pats režisors Andrejs Ēķis neslēpj savas politiskās simpātijas, kuru rezultātā varētu būt vēl papildus valsts finansējums filmām. Kā piemēru viņš min, ka padomju laikā kino amatieri vien gadā izgatavoja 300 īsfilmas: "Tas ir politiķu uzdevums kopā ar sabiedrības pārstāvjiem izgudrot, kādu filmu viņi grib redzēt. Mūsu uzdevums ir konkursā cīnīties katram par savu ideju, radīt treileri, tad lai sabiedrība balso, kuru tā grib. (..) "

Režisors Māris Putniņš norāda, ka Latvijas kino pārsteidzošā kārtā ir izdzīvojis un atbalsta papildus naudas novirzīšanu nacionālajam pasūtījumam, pret ko tik ļoti iestājas kino jaunā paaudze. Tomēr ar režisoru Arvīdu Krievu domas dalās par to, cik labām filmām būtu jātop.

Kinocentrs, kas līdz šim dalījis paplukušo kino budžetu, kura apmērs nepietiek pat vienai spēlfilmai, saņem asu kritiku gan par naudas piešķiršanu gan par kritērijiem. Kinocentra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga uzskata, ka tas saistīts ar to, ka naudas nav un kāds ir jāvaino. Tomēr kino izvēlēta par to reto mākslas nozari, kurā nacionālais pasūtījums varētu būt. Holmberga aicina domāt par naudas piešķiršanu, piemēram, Latvijas simtgadei veltītām filmām, nevis spekulēt ar politisku uzstādījumu īstenošanu. Tomēr komisija uzskata, ka jābūt skaidrākiem centra mērķiem un jāpārvērtē tā naudas piešķiršanas kritēriji, un jāņem vērā, cik daudz cilvēku iepriekšējās filmas noskatījušies. Izmaiņām jābūt skaidrām līdz nākamajiem budžeta grozījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti