Programmas "Baltic Focus" žūrija, kas lems par galveno balvu "Herz" – kinorežisore Giedre Žickīte, kinokritiķis un ASV apbalvojuma "Zelta globuss" žūrijas loceklis Dmitro Desiateriks un TV žurnāliste, teātra kritiķe un kino scenāriste Henrieta Verhoustinska.
Programmas "Artdocfest Open" žūrija, kas lems par to, kam piešķirt "Grand Prix" – starptautiski godalgots vēsturnieks un Polijas lielākā laikraksta "Gazeta Wyborcza" galvenais redaktors Ādams Mihniks, teātra, kino un operu iestudējumu režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un teātra un kino aktrise Čulpana Hamatova.
Abu konkursa programmu uzvarētāji izrādīs savas filmas festivāla pēdējā dienā – 8. martā pulksten 18.00 ("Baltic Focus" uzvarētāja filma) un 21.00 ("Artdocfest Open" uzvarētāja filma).
Festivāla noslēguma filma ir lietuviešu režisora Artūra Jevdokimova filma "Ziemassvētku eglītes dzīve un nāve", kas aktualizē vides ilgtspējības un dzīvesstila ētiku. Filma vēsta par pārsteidzošo Ziemassvētku eglīšu biznesu starp Dāniju un Gruziju. Izrādās, ka egļu čiekuru sēklas rudeņos novāc Gruzijā un pēc tam pārdod uz Dāniju, kur audzē stādus pārdošanai visā Eiropā. Taču šīs egles mēdz būt pat 60 metru garas, un, lai sasniegtu labākos čiekurus, vācējiem jākāpj pašā galotnē. Dažreiz viņi zaudē līdzsvaru un nokrīt. Vai vairākus miljardus vērtais Ziemassvētku eglīšu bizness ir čiekuru vācēju zaudēto dzīvību vērts?
Filma piedzīvoja savu pirmizrādi Tallinas starptautiskajā filmu festivālā "Melnās naktis" (PÖFF). Filmas seanss kinoteātrī "Splendid Palace" 7. martā pulksten 19.00.
"Artdocfest/Riga" filmu seansi notiks tradicionālajās festivāla mājvietās – kinoteātrī "Splendid Palace", kā arī mākslas centrā "Zuzeum".
Par Krievijā tapušu filmu iekļaušanu festivāla programmā
Festivāla "Artdocfest/Riga" rīkotāji uzsver, ka turpina izrādīt stingru nostāju pret Krievijas sākto karu Ukrainā un atbalsta Ukrainas ceļu uz brīvības atgūšanu, parādot to arī festivāla izmantotajās krāsās, kas tādas saglabāsies, kamēr vien turpināsies karš Ukrainā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā festivāls nolikumā ir iekļāvis aizliegumu festivālā piedalīties filmām, kuras finansē Krievijas vai Baltkrievijas valdības vai ar to saistītas struktūras. Taču tas neizslēdz filmas, ko radījuši vai producējuši neatkarīgi krievu un baltkrievu izcelsmes autori Eiropā un citviet pasaulē, kas drosmīgi cenšas vēstīt par situāciju Krievijā. Kā norāda festivāla rīkotāji: "Viņi, riskējot ar savu dzīvību, sūta mums to valstu realitātes atainojumus, kuras sagrābuši diktatori, kas karo pret brīvo pasauli un tai pat laikā arī pret saviem iedzīvotājiem. Latvijai ar savu vēsturisko pieredzi ir liels potenciāls, kā arī atbildīgs uzdevums nodot informāciju pārējai pasaulei par to, kas patiesībā notiek Krievijā un kā tas ietekmē demokrātiski un pret karu noskaņotos iedzīvotājus. Tieši tāpēc Ukrainā dzimušais festivāla prezidents Vitālijs Manskis ir apņēmies atmaskot autoritārus režīmus ar dokumentālo filmu palīdzību."
