Filmas sižets ar diviem bērniem – pretiniekiem, kas drīz kļūst par sabiedrotajiem, spokainu greznu namu – pasaku pili, piedzīvojumiem ar pirātiem, kā arī pasaku noskaņu, ir kokteilis, kurā netrūkst spilgtu specefektu. Ēriks un viņa vecāki pārvācas uz tantes Brunhildes pili, kuru ģimene saņēmusi mantojumā. Neskatoties uz to, ka Ērikam pārvākšanās derdzas un māja ir spokaina, turklāt viņa vecāki ir pārāk aizņemti, viņš cenšas visiem parādīt, ka viņu neskar ne bēdas, ne bailes un ka viņa sirds ir no akmens. Marija un viņas tētis dzīvo vienā no ēkas spārniem, taču Ērika vecāki viņus uzskata par sliktiem cilvēkiem un uzstāj, ka viņiem sava dzīvesvieta jāatstāj. Kad abi bērni, kuri iesākumā viens otru necieš, sāk sadarboties, lai realizētu savas intereses – Ērika gadījumā – atgrieztos savās iepriekšējās mājās un Marijas gadījumā – paliktu namā – sākas piedzīvojumu pilns stāsts.
Šajā stāstā varam nojaust atblāzmas no "Karību jūras pirātiem", "Pītera Pena" Kapteiņa Āķa, "Bagātību salas", "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties". Arī mīlīgā Vesa Andersona filma "Mēness lēkta karaļvalsts" ("Moonrise Kingdom") dažreiz pavīd Ērika tēlā un abu bērnu attiecību tēlojumā. Taču šie visi elementi ir papildināti ar apjomīgu, Ukrainā veidotu specefektu pielietojumu, stāstu tuvinot brīnumpasakai.
Kā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" norādījis studijas "Lokomatīve" producents Roberts Vinovskis, finansējuma piesaiste filmai igauņu producentiem prasījusi piecus gadus. Filma izmaksājusi ap četriem miljoniem eiro, un tās veidošanā sadarbojušās sešas valstis – Igaunija, Latvija, Ukraina, Lietuva, Somija un Luksemburga. Lai arī filmas sižets ir labi veidots, arī abu jauno varoņu Ērika (Herman Avandi) un Marijas (Florin Gussak) tēli, līdzās abiem spilgtajiem pirātiem kapteiņa Melnsirža (Laura Peterson) un Saltkurpja (Juhan Ulfsak) tēlojums ir lielisks, manuprāt, filmas vājais punkts ir skaņas dizains. Lai arī, iespējams, ka mazajam skatītājam pietiks ar labestīgo "Brainstorm" tituldziesmu un filmas vizuālo un teatrālo daudzveidību: krāšņajiem pirātiem, spoku kuģiem, lidojošajiem spoguļiem, filmā atrodamā mūzika bija diezgan sintētiska.
Dažbrīd man bija sajūta, ka atgriežos bērnībā un spēlēju datorspēli "Age of Empires", kurā stundām fonā skan dramatisks stīgu orķestris, pat ja nekas īpašs nenotiek.
Filmas stiprā puse gan, manuprāt, ir saistīta ar šī piedzīvojumu stāsta galvenās tēmas izvēli – sadzīvošanu ar zaudējumu, ar ko jebkuram bērnam un ģimenei agrāk vai vēlāk nākas saskarties.
Šī filma piedāvā aizraujošu, brīnumainu, bet arī emocionālu stāstu par vecāku un bērnu attiecībām un to, cik grūti pārvarēt skumjas, zaudējot kādu sev tuvu cilvēku. Tā arī izgaismo to, cik svarīga ir empātija, līdzjūtība, draudzība un mīlestība, lai dzīvē atgrieztu prieku un vieglumu.
