2018. gadā Kultūras ministrija ar Eiropas fondu līdzekļu atbalstu 29 pašvaldību kultūras centriem nopirka profesionālu audiovizuālā satura izplatīšanas aprīkojumu. Tas ietver sevī datoru un projektoru, bet par pašvaldības līdzekļiem gadu vēlāk tika nopirkts ekrāns. Tad tika noslēgti līgumi ar vadošajiem filmu izplatītājiem Baltijā, un tā Krāslavā sākās ceļš uz lielo kino.
"Ķepu patruļa: Varenā filma", kurā pat mazākais kucēns var paveikt lielus varoņdarbus. Šī ir viena no animācijas filmām visai ģimenei, ko šomēnes rāda Krāslavas pilsētas Kultūras namā. Tā ir viena no pēdējā laika apmeklētākajām filmām, stāsta kino demonstrētājs un šī pasākuma organizators Jānis Timulis: "Šodien mums ir ap 70 apmeklētāju, seansi notiek gandrīz katras brīvdienas, ja vien Kultūras nama zāle nav aizņemta ar kādiem citiem pasākumiem."
Daugavpilī līdz ar pandēmijas laiku kino demonstrēšana pārtrūka, bet Krāslavā tieši otrādi – tas bija laiks, kad sākās visi priekšdarbi kino rādīšanai. Toreiz nevarēja paredzēt, kāda būs Covid-19 situācija, pilsētā plānoto pasākumu skaits tika samazināts, un tieši kino bija vienīgais, ko rādīja vēl līdz pērnā gada 1. aprīlim.
"Sākām aktīvi kino rādīt, kad kovida laikā atļāva pulcēšanos līdz 50 cilvēkiem, rādījām arī iepriekš, bet ne tik daudz."
Jānis Timulis ir sava veida kinofans un atzīst, ka, uzsākt kino demonstrēšanu, nemaz nebija tik viegli: "Lai rādītu visas šīs komercfilmas, piemēram, no tā paša Disneja paņemtu filmas, nepieciešami atsevišķi serveri. Pašas filmas tiek piegādātas, kuras Latvijā nav, bet kuras pārstāv citas kompānijas, ir izplatītāji Latvijā, vajag noslēgt atsevišķu līgumu ar piegādātāju, uzlikt filmu uz servera, iegūt īpašu pieejas atslēgu. Daugavpilī šāda kino nav, Latgalē ir tikai Rēzeknē, "Gorā", mums gribējās ko vairāk, plašāku izvēli."
Kino tiek piemērots īpaši krāslaviešu gaumei. "Pārsvarā rādām ģimenes filmas, multenes, uz Holivudas filmām iet mazāk. Vairāk iet ģimenes ar bērniem, procenti 75 skatītāju brauc no Daugavpils," teic Timulis.
"Interesanta filma, mājās arī skatāmies," stāsta Aļona, kas ar četrgadīgo Timuru uz kino atnākusi pirmo reizi. Abi sajūsmā. "Brīvdienās pie mums notiek kino, ļoti patīk."
Arī krāslaviete Ļena ar trīsgadīgo Alisi uz kino ieradusies pirmo reizi un priecājas par šādu iespēju savā pilsētā: "Daugavpilī kino jau sen nav, Rēzeknē es nezinu, nav arī laika braukt. Kas mums cits te atliek, ir baseins, iebrauc cirks un arī kino."
Piepildīt pilnu lielo Krāslavas Kultūras nama zāli uz kino seansiem vēl nav izdevies, smejas Jānis Timulis, taču tādai mazpilsētai kā Krāslava kino ir labi apmeklēts un rentabls pasākums pat ar biļetes cenu dažu eiro apmērā: "Mums ir tāda specifika, ka mūsu zāle ir 500 cilvēkiem, mums to ir sarežģīti piepildīt, tā vairāk ir koncertzāle. Atkarīgs no seansa, var būt gan 20 cilvēki, gan 100 uz vienu seansu. Uz multenēm vidēji nāk 50–60 apmeklētāji. Populārākā filma Krāslavā bija "Pilsēta pie upes" un "Dvēseļu putenis". Un tad jaunais "Avatars", uz pirmo seansu bija pāri par 100. Īstenībā tas daudz nav, bet Krāslavai laikam tas ir daudz. Jāsaprot, ka mums to seansu ir daudz – divi trīs dienā. Pāris simti cilvēku pa brīvdienām var sanākt. Un mēs esam plusā. Mēs arī organizējam iespējas skolas klasēm atbraukt ar autobusu uz šejieni. Noslēgt līgumu un noskatīties kinoseansu. Arī tāds variants ir. Mēs rādām kā Kultūras nams, mums nav atsevišķu izdevumu par akpkuri, īri, par cilvēkiem, kas strādā."
Garderobiste Valentīna ir tā, kura gan sagaida, gan pavada mazos un lielos kino apmeklētājus un visvairāk arī izjūt tās emocijas, ar kādām uz kino un no kinozāles nāk skatītāji: "Sajūta kino ir pavisam citādāka, te ir liels ekrāns, tu skaties, un tie visi varoņi ir lieli. Pavisam cits iespaids nekā uz maza. Bērniņi nāk ārā un saka, ka atnāksim vēl, vecāki arī. Vasarā apmeklētāju bija mazāk, vasara bija silta un daudzi brauca atpūsties brīvā dabā. Tagad, kad ārā ir vēsāks, cilvēki brauc pie mums, un par to mēs esam ļoti priecīgi, jo viņi var atnākt uz šejieni un pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Ir labas atsauksmes sociālajos tīklos, visi ir apmierināti par to, ka Krāslavā ir kino. Šodien daudzi no Daugavpils ir atbraukuši, viņi ir priecīgi, ka var pie mums atbraukt. Biļetes cenas nav lielas, viņi var atļauties šos ceļa izdevumus 45 kilometru attālumā un arī bērniņus atvest uz šejieni."
Tieši kino Krāslavai ir kļuvis par sava veida apkaimes iedzīvotāju un tūristu piesaistes magnētu, to krāslavieši jau izjutuši, novērtē un vēlas kino kultūru savā pilsētā saglabāt un attīstīt.
