"Nelokāmi atbalstot suverēnās Ukrainas cīņu par brīvību un teritoriālo neaizskaramību, programmā iekļautas dažādas mūsdienu refleksijas, kas atspoguļo mainīgo pasauli," skaidroja festivāla rīkotāji.
""Artdocfest/Riga" ir skaidra nostāja pret Krievijas agresiju, taču ar šīs programmas palīdzību atklājas to cilvēku balsis, kuri nāk no otras frontes līnijas – Krievijas un Baltkrievijas, un, riskējot ar savu dzīvību, sūta mums to valstu realitātes atainojumus, kuras sagrābuši diktatori, kas karo pret brīvo pasauli un tai pat laikā arī pret saviem iedzīvotājiem."
Filma "Krievija pret juristiem" (Vācija, Nīderlande, Lietuva) vēsta par cilvēktiesību juristu cīņu par taisnību, kas notiek aizvien pieaugošos diktatūras vides apstākļos. Īsfilma "Daudzšūnu" (Krievija) sniegs filozofisku ieskatu par to, kā cilvēce sevi apdraud ar pašas rīcībām, dzīvesstilu un ģenētiskām nosliecēm. "Tbilisi. Mentālas kartes" (Gruzija) stāsta, kā galvaspilsēta Tbilisi Krievijas emigrantiem no svešas un biedējošas pārtop par tuvu un pazīstamu vietu. "Es gribētu labi runāt armēņu valodā" (Armēnija) vēsta par vīrieša atgriešanos savā bērnības pilsētā, kur viņš atceras ģimenes vēsturi un cenšas atgūt savas saknes. Animācijas īsfilma "Emigrācija" (Krievija) atspoguļo režisores emigrāciju no Krievijas pēc kara sākuma. Tostarp "Gribu doties karā" (Polija, Baltkrievija) ir stāsts par Baltkrievijas brīvprātīgajiem, kas cīnās Ukrainas pusē. "Būt mājās" (Ukraina) pēta to, kā Ukrainas iedzīvotāji ir spiesti pamest savas pilsētas. Savukārt filmā "Krievu valodā – "Speciālā militārā operācija", Nanaju valodā – "Karš"" (Krievija) redzams, kā Nanaju kultūras popularizētājs izsaka bažas par tradīciju un valodas izzušanu Krievijā. "Surfaktants" (Kazahstāna, ASV) parāda, kā Kazahstānā uzsāk jaunu dzīvi Krievijas dejotājs, kas savā zemē nākotni vairs neredz, bet "Rekonstrukcija" (Krievija) ir meditatīvs skatījums uz patriotiskā parka dzīvi Krievijas provincē. "Z-bauslis" izpēta, kā vienā cilvēkā var pastāvēt divas vienlaicīgas idejas: reliģiskā un politiskā. Filma "Ēdene" (Krievija) atspoguļo cilvēces likteni pēc pirmā kritiena. "Tukšās istabas" (Krievija) ir režisores mīlestības vēstule tiem, kuri vairs nevar būt kopā ar viņu emigrācijas dēļ. Filma "Viesulis" (Krievija) piedāvā vērojumus par sabiedrības dzīvi Jaunā gada sagatavošanās un svinēšanas laikā. "Animācijas kara dienasgrāmatas: KAFIJA" (ASV) ir īsa animācijas filma, kuras pamatā ir oriģināla intervija ar Sumi pilsētas iedzīvotāju par pirmajām kara nedēļām. "Par politiku nerunāsim" (ASV) izpēta sarežģītās attiecības starp krievu māti un viņas meitu, kura apprecas ar Ukrainas pilsoni paša kara vidū. Toties "Jā Nē karam" (Krievija) stāsta par regulāru pretkaru plakātu parādīšanos dzīvokļu māju pagalmā par spīti tam, ka tos ik dienu iznīcina policija vai nama apsaimniekotāji.
"Artdocfest/Riga" filmu seansi notiks tradicionālajās festivāla mājvietās – kinoteātrī "Splendid Palace", kā arī mākslas centrā "Zuzeum".
Par Krievijā tapušu filmu iekļaušanu festivāla programmā
Festivāla "Artdocfest/Riga" rīkotāji uzsver, ka turpina izrādīt stingru nostāju pret Krievijas sākto karu Ukrainā un atbalsta Ukrainas ceļu uz brīvības atgūšanu, parādot to arī festivāla izmantotajās krāsās, kas tādas saglabāsies, kamēr vien turpināsies karš Ukrainā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā festivāls nolikumā ir iekļāvis aizliegumu festivālā piedalīties filmām, kuras finansē Krievijas vai Baltkrievijas valdības vai ar to saistītas struktūras. Taču tas neizslēdz filmas, ko radījuši vai producējuši neatkarīgi krievu un baltkrievu izcelsmes autori Eiropā un citviet pasaulē, kas drosmīgi cenšas vēstīt par situāciju Krievijā. Kā norāda festivāla rīkotāji: "Viņi, riskējot ar savu dzīvību, sūta mums to valstu realitātes atainojumus, kuras sagrābuši diktatori, kas karo pret brīvo pasauli un tai pat laikā arī pret saviem iedzīvotājiem. Latvijai ar savu vēsturisko pieredzi ir liels potenciāls, kā arī atbildīgs uzdevums nodot informāciju pārējai pasaulei par to, kas patiesībā notiek Krievijā un kā tas ietekmē demokrātiski un pret karu noskaņotos iedzīvotājus. Tieši tāpēc Ukrainā dzimušais festivāla prezidents Vitālijs Manskis ir apņēmies atmaskot autoritārus režīmus ar dokumentālo filmu palīdzību."
