Sarunu cikls iesāksies trešdien, 14. februārī, pulksten 18.00 ar pašrefleksīvu režisores Ievas Ozoliņas ieskatu savās attiecībās ar filmu varoņiem; pirms sarunas (pulksten 16.15) būs filmas "Mans tēvs baņķieris" (2015) seanss.
Savukārt 28. februārī Ieva Ozoliņa tiksies ar režisoru Juri Pošku. Šajā reizē būs iespēja noskatīties režisora īsfilmu "Nāves eņģeļi" (1998), kā arī ieskatīties topošās filmas "Kalendārs mani sauc" fragmentos.
Klātienes pasākumi turpināsies sazobē ar radio raidījumu katru otro nedēļu. Šobrīd zināmie datumi – 6. marts, 20. marts, 3. aprīlis, 17. aprīlis.
"Disociatīvā fūga: Ozoliņas sarunas" ir režisores Ievas Ozoliņas vadīts sarunu cikls, kas regulāri notiks LKA Rīgas Kino muzejā. Tajā viņa sarunāsies ar saviem kolēģiem par režisora cilvēcisko un māksliniecisko identitāti, par attiecībām ar viņa filmējamajiem varoņiem vai aktieriem, auditoriju un filmu idejām. Sarunas ievadīs vai papildinās filmas vai filmu fragmenti.
Disociatīvā fūga ir amnēzijas veids, kas raksturo stāvokli, kurā cilvēkam ir pazudusi piekļuve lielākai daļai atmiņu vai visām atmiņām par sevi. Tādos brīžos cilvēks var aizklīst, pārcelties uz dzīvi citur un pieņemt pilnīgi jaunu identitāti. Pēc laika tas var pāriet. Viņš atgriežas, it kā nekas nebūtu bijis. Dažkārt kas līdzīgs notiek ar filmas režisoru, kas filmas veidošanas procesā "kļūst" par savas filmas varoni un dzīvo tā dzīvi vairāk nekā pats savējo.
Ieva Ozoliņa ir dokumentālā kino režisore, pazīstama ar savām dokumentālajām filmām "Mans tēvs baņķieris" (2015), "Dotais lielums: mana māte" (2018), "Mana māte valsts" (2022). Ozoliņa par filmu "Mans tēvs baņķieris" saņēma "Lielā Kristapa" balvu kategorijā "Labākā debijas filma". Viņas filma "Mana māte valsts" saņēma "Lielā Kristapa" balvu kategorijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma".
