Filmas "Bārbija" reklāmkadrs vietnē "Youtube" skatīts teju 70 miljonus reižu. Filmas kases ieņēmumi pasaulē pēc pirmajām divām nedēļām tuvojas miljardam dolāru. Stāsts par ikonisko lelli ar neiespējamajām ķermeņa proporcijām, ko jau vairāk nekā 60 gadus mīl un nicina daudzviet pasaulē, ir kļuvis par režisores Grētas Gērvigas un Bārbijas ražotāja – korporācijas "Mattel" – veiksmes stāstu. Lielāko intrigu ir radījis tieši šis duets: spoža Amerikas autorkino režisore, kas pazīstama ar gudrām, feministiskām filmām, ķērusies pie stāsta par lelli, kas izpelnījusies daudz kritikas par nereālistisku un vienveidīgu skaistuma standartu iesēšanu jaunu meiteņu galvās.
Bārbijas tandēms ar Openheimeru
Arī Latvijas kinoteātros "Bārbija" kļuvusi par iecienītu filmu. Darba dienas vidū zāle ir gandrīz pilna. Pēc filmas uzrunāti skatītāji Valdemārs, Kristīne un Marta. "Viss sākās ar joku internetā, ka tagad ir "Bārbenheimers", divas filmas izlaistas reizē, jānoskatās abas. Protams, tās ir ļoti atšķirīgas, katrai ir sava lieta. Šeit ir tā leļļu pasaule, kas smieklīgā veidā savienojas ar reālo pasauli, tik daudz tēmu, kas ļoti uzrunāja. Pilns emociju spektrs!" saka Valdemārs.
"Manuprāt, šajā formā saturs valdīja pār formu," spriež Kristīne. "Es tieši kaut ko tādu gribēju redzēt, un esmu gandarīta, un attiecībā uz "Openheimeru" nostādījums blakus ir ļoti godīgs. Emocionāli tās pogas, kas šajās filmās nostrādā, ir citas, bet spiediens ir tas pats."
"Abos darbos ir ideja, ka cilvēks maina pasauli, bet nevar kontrolēt, kā šī pārmaiņa tiek realizēta. Nākas konstatēt, ka varam noteikt tikai to, kā maināmies mēs paši," piebilst Marta. "Tā var būt ļoti intīma pieredze – skatīties galvenā tēla ceļojumu gan "Openheimerā", gan šeit, "Bārbijā". Emocijas ir līdzīgas."
Salīdzinājums ar Kristofera Nolana biogrāfisko filmu "Openheimers" par fiziķi un vienu no atombumbas radītājiem Robertu Openheimeru nudien nav nevietā. Abas konkurējošo studiju lielbudžeta filmas iznāca vienā dienā un radījušas negaidītu simbiozi, uzturot sajūtu, ka jāredz abas. Šim "Bārbenheimera" fenomenam veltīti neskaitāmi raksti un pat savs Vikipēdijas ieraksts, bet pašlaik atgriezīsimies pie "Bārbijas", kuras pārpratumu potenciāls ir lielāks. Tā nav leļļu filma un tā pavisam noteikti nav bērnu filma.
Feminisms, kas iekļauj visus
Galvenās lomas atveidotāja un arī filmas producente, austrāliešu aktrise Margo Robija intervijā "ABC News" stāsta, ka veidot filmu par Bārbiju gribējies tieši šīs ikoniskās lelles pretrunīguma dēļ: "Daudziem tā patīk, daudziem par to ir problēmas, bet visiem ir kādas atmiņas par Bārbiju – par to runā un diskutē jau vairāk nekā 60 gadus. Bārbijā ir kaut kas viegli sprādzienbīstams, un man šķita, ka no tā varētu sanākt laba filma. Ja vien to režisēs pareizais cilvēks."
Pareizais cilvēks Margo Robijas ieskatā bija vairākkārt "Oskaram" nominētā režisore Grēta Gērviga, kuras vārds pēdējā piecgadē spoži iemirdzējies pie ASV neatkarīgā kino debesīm. Viņas filmu, kā "Ladybird" un "Little Women", centrā ir spēcīgi sieviešu tēli. Režisēt "Bārbiju" bijis aizraujoši un bailīgi vienlaikus, Gērviga atzīst intervijās, jo tas varēja izvērsties par nāves spriedumu viņas karjerai, jo nācās laipot starp savu redzējumu un korporācijas "Mattel" interesēm.
Intervijas "ABC News" viņa saka: "Es, Margo un visi aktieri bijām vienisprātis: mēs gribam, lai filmas pamatā būtu liela sirsnība. Lai cik anarhiska, dulla vai kareivīga šī filma būtu, man bija svarīgi, lai skatītāji cauri tam visam saskatītu sirsnību. Tas bija arī mans vēstījums Bārbijas ražotājam "Mattel" – jums var nepatikt viena vai otra lieta šai filmā, bet ziniet, ka mēs to visu veidojam ar lielu mīlestību pret cilvēkiem, un tā ir taisnība."
Neatklājot pārāk daudz, kāds tad īsumā ir filmas stāsts? Bārbija dzīvo savā ideālajā leļļu pasaulē, kurā valda sievietes. Bārbijas ir tiesneses, kosmonautes, prezidentes, ceļu inženieres, zinātnieces – kādas vien uzņēmums "Mattel" tās gadu gaitā ir radījis. Turpretī Kens ir "vienkārši Kens" – viņa galvenais uzdevums ir apbrīnot Bārbiju. Negaidītu pavērsienu dēļ nonākot reālajā pasaulē, Bārbija un Kens atskārst, ka te viss ir kājām gaisā. Ironiskā un apzināti pārspīlētā manierē filmas veidotāji aicina paraudzīties uz dzimumu lomu attiecībām pamatā Amerikas sabiedrībā, bet arī plašāk. Grēta Gērviga un Margo Robija intervijā "ABC News" atzīmē: "Protams, ka šī ir feministiska filma, bet tas ir feminisms, kas iekļauj visus. Bārbija ir ikona: viņa nav laba vai slikta, viņa ir "abi". Mūs interesēja iekāpt šajā viņas ērkšķainajā personībā un arī sarežģītajā jautājumā par to, kādām vajadzētu būt sievietēm. Kā dot viņām iespēju nestaigāt pa virvi. Tā ir mana feministiskā izjūta par šo filmu."
"Dažiem cilvēkiem, dzirdot vārdu "feminisms", šķiet, ka tas izslēdz vīriešus. Tā tas nav! Ikviens, kuram šķiet, ka vīriešiem un sievietēm pienākas vienlīdzīgas tiesības, ir feminists. Patiesībā jau filmas sākumā Bārbija nemaz nav feministe, viņu pasaule ir šovinistiska attiecībā pret vīriešiem. Līdzsvars parādās tikai uz filmas beigām," norāda filmas veidotāji.
Bārbijas lelli 1959. gadā radīja amerikāņu uzņēmēja Ruta Hendlere. Redzot meitas interesi par lellēm, kas izskatās pēc pieaugušām sievietēm, nevis mazām meitenēm, viņa radīja lelli, kas "Mattel" ļāva izaugt no neliela rotaļu mēbeļu ražotāja līdz daudzmiljardu korporācijai. Bārbijai un Kenam viņa deva savu bērnu vārdus, par ko viņi neesot bijuši priecīgi.
Vēlāko gadu intervijās Hendlere atzīst, ka tolaik nav uzskatījusi sevi par feministi un nemaz nav domājusi, ka viņas radītās lelles varētu būt, piemēram, ārstes, nevis medmāsas. "Man nebija nodoma mainīt pasauli," viņa sacīja. "Es gribēju parādīt pasauli tādu, kāda tā ir."
Bārbijas reklāma caur "jautro" feminismu
Kāda pasaule ir šodien, caur savu skata prizmu rāda arī filmas "Bārbija" veidotāji. Kā viņiem tas izdevies – tam veltītas jau neskaitāmas kino kritikas, un arī mēs studijā aicinājām divus kinokritiķus: Elīnu Reiteri un Žulijenu Nuhumu Kulibali. Viņi ir vienisprātis, ka par daļu no lielās uzmanības filma "Bārbija" var pateikties faktam, ka tīši vai netīši tā iznāca vienā dienā ar otru šīs vasaras visgaidītāko filmu "Openheimers".
"Lielais fenomens ir tāds, ka beidzot mums kinoteātros atkal ir tāds lielais vasaras blokbāsters," spriež Kulibali. "Tā ir lieta, uz ko ASV kinoindustrija cenšas strādāt katru gadu. Pandēmijas laikā un arī pirmajā laikā pēc tam īpaši labi nesanāca, bet beidzot mēs redzam, ka ir ļoti spēcīgs pieteikums tieši no filmu mārketinga viedokļa. Abas ir veidojuši ļoti pazīstami režisori: Kristofera Nolana filmas allaž ir notikums pats par sevi, viņš ir no tiem autoriem, kuri ir arī komerciāli veiksmīgi un plaši mīlēti. Runājot par "Bārbijas" veiksmes garantu, es būtu mazliet piesardzīgs teikt, ka tur būtu kaut kas hiperģeniāls. Tas, kas jau pirms filmas iznākšanas bija uzjundījis tik lielu interesi, ir fakts, ka firmas "Mattel" produkts – Bārbija – ir neticami populārs. Arī režisore Grēta Gerviga, galveno lomu atveidotāji Margo Robija un Raiens Goslings – tur ir viss tādam perfektam rozā kokteilim."
"Manuprāt, būtu jānošķir divi šīs filmas līmeņi. Viens ir pati filma kā kino mākslas darbs, un otrs ir filma "Bārbija" kā kultūras produkts un kā mēs ar to mijiedarbojamies. Tad tas vairs nav tikai par Bārbiju. Pirmkārt, kas bija izejas punkts, lai šāda filma vispār taptu?
Firma "Mattel" jau vairāk nekā 10 gadus staigāja apkārt ar ideju, ka grib izveidot filmu par Bārbiju ar mērķi pārmārketēt Bārbijas lelli mūsdienīgai sieviešu auditorijai.
Ir jāņem vērā, ka pa šo laiku pasaulē ir notikusi "Me Too" kustība, un ir skaidrs, ka šī "ideālā" Bārbija, kas patiesībā ir feministu lielākais ienaidnieks, moderni domājošām jaunām sievietēm nebūs tā lelle, ko viņas izvēlēsies," saka Reitere.
Šo gadu laikā filmai vairākkārt mainījās veidotāju komandas, un līdz ar režisores Grētas Gervigas piesaisti mainījās arī kino kritiķu gaidas.
"Gervigas rokraksts ir ļoti skaidri redzams, bet interesanti, kāds ir viņai dotais spēles laukums. Gervigai šī ir pirmā tik liela budžeta filma ar šādas klases aktieriem. Man liekas, ka Gērvigas faktors varētu būt tieši saistīts ar vēlmi pārmārketēt Bārbijas produktu, par ko ir šī filma. Tas ir kaut kas, par ko man visu laiku gribas atgādināt un pašam par to domāt: neba šī filma radās tukšā vietā. Šis "populārais feminisms" vai feminisma pamatjēdzieni – kas ir patriarhāts, emancipācija – tiek pasniegti komiskā un ļoti viegli sagremojamā veidā. To es iepriekš nevarētu iedomāties kādā šāda "vasaras romāna" tipa filmā," secina Žulijens Nuhums Kulibali.
"Tas, kas šajā filmā ir ārkārtīgi problemātisks, saistās ar firmu "Mattel"," piebilst Reitere. "Šī filma ir jāskata trešā viļņa feminisma kontekstā, ko bieži saista ar popfeminismu, kad atšķirībā no līdzšinējām feminisma attīstības fāzēm feminisms vairs netiek uztverts kā politiska kustība, kas pat visnotaļ radikāli cīnās un iestājas par sieviešu vienlīdzību, bet gan kad feminisms tiek uztverts kā estētiska un stilistiska vērtība. (..) Tā kā šis ir "Mattel" produkts, un, cik es esmu lasījusi,
Grētai Gervigai te nebija kaut kāda absolūta radošā brīvība, tad "Mattel" izkontrolēja arī tā, ka šis feminisms, ko mums piedāvā filma "Bārbija", ir ļoti patīkams – tas ir jautrs, viegls, smieklīgs. Vienlaicīgi "Mattel" var spodrināt savas spalvas un teikt, ka arī viņi pārstāv šīs modernās vērtības."
Kino kritiķe Elīna Reitere mudina domāt par to, kā filmu "Bārbija" ir skatīties Latvijas auditorijai, jo "Bārbijas" stāsts par feminisma kultūru lielā mērā sakņojas amerikāņu kultūrtelpā. Reitere vērtē, ka Latvijā šis filmas efektu varētu just vien pēc gadiem 10–20: "Ja es drīkstu pareklamēt, man šķiet, ka tiem cilvēkiem, kuri Latvijā noskatās filmu "Bārbija", pēc tam noteikti būtu jāaiziet uz izstādi "Tikai neraudi!" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā par feminismu Latvijas mākslā, lai redzētu, ka tas, kas mums Latvijā bieži tiek reproducēts kā viedoklis, ka Latvijā jau nu gan nav nekādu problēmu ar sieviešu līdztiesību, tad aizejiet, lūdzu, uz šo izstādi, kurā pavisam skaidri un tieši var ieraudzīt, kāda tad ir šajā gadījumā sieviešu mākslinieču dzīve vīriešu dominētā pasaulē un ieraudzīt, ka daļa no tēmām, par kurām runā filma "Bārbija", ir aktuāla arī Latvijas māksliniecēm."
Bārbija Latvijā kā neizsapņots sapnis
Domājot par filmu "Bārbija" Latvijas kontekstā, interesanti šķiet dzirdēt arī filmas tulkotājas Zandas Beiteles viedokli. Viņa filmu daļēji redzēja jau pirms nonākšanas kinoteātros, lai varētu latviskot nereti piņķerīgo un vārdu spēlēm pilno tekstu. Beitele atzīst, ka līdzīgi kā daudziem 80. un 90. gadu Latvijas bērniem, arī viņai Bārbijas lelle ir bijusi neizsapņots sapnis.
"Kad parādījās reklāmas televīzijā, aizrāvās elpa no tās brīnišķīgās, skaistās lelles, jo mēs tādas nebijām redzējuši," viņa atceras. "Tāpēc manas pirmās ekspektācijas par šo filmu bija saistītas tīri ar šo pasaku, ar šo bērnības neizsapņoto sapni. Man vairāk būtu gribējies redzēt pašas lelles vēsturi, pirmsākumus." Filmas eksistenciālā puse tulkotājai bijis pārsteigums.
Domājot par filmas vēstījumu, Beidele secina, ka Latvijas kontekstā tas mazliet atšķiras, jo Latvijas tirgū Bārbija ienāca strauji un tika uztverta vienkārši kā skaista lelle:
"Mēs neesam sekojuši līdzi Bārbijas pirmsākumiem, un vēstījums par Bārbiju, kas var visu – būt juriste, kosmonaute, prezidente – līdz mums neatnāca. Mums Bārbija bija tikai skaista lelle, kāda mums nav bijusi.
Nezinu, vai tas feminisma konteksts mūsu videi ir galvenais. Protams, katrai paaudzei savas intereses un idejas. Es nevaru runāt par divdesmitgadniecēm, kas dzīvo citā vidē un citādi skatās uz lietām, bet es īsti neizjutu to feminismu kā sieviete."
Taču Beitele norāda uz citu interesantu aspektu – Bārbiju kā jaunu supervaroņa tipu, kas ar grūtībām cīnās citādāk. "Pēdējos gados mēs esam pieraduši pie supervaroņu filmām – Spaidermeniem, Betmeniem, šāda tipa varoņiem. Bārbija ir tāds pirmais sievišķīgais varonis bez vardarbības un fiziskas ļauno varoņu apkarošanas. Šeit cīņa notiek vairāk pašā cilvēkā. Tas, manuprāt, ir kaut kas jauns un citādāks. Bārbija kā supervaronis ir jauna pieredze," viņa norāda.
Vai Bārbija kļūs par kino "supervaroni" ar neskaitāmiem turpinājumiem, rādīs laiks. Bet vai pirmās "Bārbijas" filmas veidotājiem ir izdevies izlaipot starp savām mākslinieciskajām ambīcijām un firmas "Mattel" peļņas interesēm? Vērtē Žulijens Nuhums Kulibali: "No vienas puses, Grētai Gervigai ir izdevies izcili. Filmā, kurai būtu ļoti daudz potenciāla būt šabloniskai un, es atvainojos, "plastmasīgai", Grētas Gervigas piegājiens ar šo pašrealizācijas un pieaugšanas stāstu šajā žanrā ir neticami meistarīgs. No otras puses, tas varētu signalizēt arī par nepatīkamu tendenci, ka šī pārplūde no neatkarīgā kino uz komerckino, īpaši tādu korporatīvu gigantu kā "Mattel" paspārnē, rāda, ka tā šķirbiņa starp neatkarīgo kino un komerckino, kas filma "Bārbija" viennozīmīgi ir, ir krietni mazāka, nekā agrāk būtu šķitis."
Noslēgumā jāpiebilst: ja jums šķiet, ka "Bārbija" pašlaik ir visur – sociālajos tīklos, apģērbu kolekcijās, kosmētikā un pat spēļu konsolēs, tad tam ir iemesls. Tiek lēsts, ka filmas mārketings varētu būt izmaksājis apmēram 150 miljonus dolāru jeb tikpat, cik pati filma. Tas licis sarosīties arī kibernoziedzniekiem, tāpēc eksperti arī Latvijā aicina šobrīd būt piesardzīgiem ar visu, kas internetā satur vārdu "Bārbija", piemēram, vilinošiem piedāvājumiem iegūt bezmaksas biļetes, noskatīties filmu tiešsaistē vai laimēt Bārbijas lelli.
