"Baltiešu armija"
Režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs Nacionālajā teātrī radījis unikālu, amizantu un komisku izrādi. Unikālākais tajā ir tas, ka tā radīta pēc latviešu slavenā karikatūrista Edgara Ozoliņa padomju laikā nepublicētām piezīmēm un zīmējumiem. Mākslinieka arhīvā atrasti uzmetumi stāstam: no trimdas baltiešiem, apzināti tos pavairojot vajadzīgajā daudzumā, Īslandē jāizveido baltiešu armija, un, rūpīgi izvēlētā brīdī uzbrūkot PSRS, trīs dienu karā jāatbrīvo Latvija, Lietuva un Igaunija. Īpaši komisks ir vairošanās stāsts. Mākslinieka Edgara Ozoliņa rokrakstu atpazīst gan karikatūru, gan bērnu grāmatu ilustrāciju, gan erotisku fantāziju mākslā cienītāji, bet reti kurš zina, ka 70. gadu vidū – dziļos padomju laikos – Ozoliņš kaldina pats savu utopisku plānu par Latvijas neatkarības atgūšanu. Izrādē interesantākais ir veids, kā Edgara Ozoliņa zīmējumu, faktiski, karikatūru stilistika tiek pārcelta uz skatuves, spilgtos, kariķētos tēlos pārvēršot arī visus četrus aktierus. Aktrišu Evijas Krūzes un Madaras Zviedres (savulaik zināmas kā Saldoveres) formas uzpolsterētas krūšu un dibena rajonā, savukārt Ivaram Kļavinskim un Romānam Bargajam ir tieši tik butaforiskas parūkas, lai viņi izskatītos izkāpuši no Edgara Ozoliņa karikatūrām – tas kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas nopelns. Pat ja izrāde dramaturģiski sabirst smieklīgās un mazāk smieklīgās etīdēs, tas ir neparasti un labi pavadīts laiks teātrī.
Leona Paemas "Veldze"
Ne mazāk noslēpumains un intriģējošs stāsts kā izrādi "Baltiešu armija" apvij izstādi, ko šonedēļ atklāj Rīgā, galerijā "Istaba". No 24. aprīļa tajā izpētāms stāsts ir par noslēgtu vīru no Alojas – Leonu Paemu (1940–2016), kurš nav bijis nedz profesionāls mākslinieks, nedz arī pamanīts kā autodidakts. Ieguglējot Paemas vārdu, rezultātos ir vien informācija par šo izstādi, kurai dots nosaukums "Veldze. Leona Paemas zīmējumi ar pildspalvu".
Būdams invalīds, Paema zīmējis, lai veldzētos, sapņotu, lai ceļotu tālāk, kā to spējis savas traumētās kājas dēļ paveikt realitātē... Ieslogots padomju laikā, viņš sapņoja par tālām zemēm, ūdeņiem un kalniem, debesskrāpjiem. Zīmēšana bija viņa izlaušanās. Leons Paema atstājis teju 200 vienāda formāta zīmējumu, kas meditatīvi un centīgi izkrāsoti ar dažādu krāsu lodīšu pildspalvām.
Divi mūža garumā
Divvientulība klātienē – tāds apakšvirsraksts dots Dankana Makmillana lugas "Elpa" iestudējumam Dailes teātrī, ko pirms vairākiem gadiem režisējis Dmitrijs Petrenko. Intriga šim jau kādu laiku repertuārā esošajam iestudējumam ir, ka tas pēc pandēmijas tika pārcelts uz Mazo zāli. Tiesa, "Spēlmaņu naktij" tas bija nominēts kā Lielās zāles iestudējums. Kamerīgākus spēles apstākļus tam viegli iedomāties, jo izrāde ir par jaunu pāri, un tajā darbojas tikai divi aktieri – vienā sastāvā Anete Krasovska un Kārlis Arnolds Avots, otrā, kuru varēs redzēt arī šonedēļ – Ieva Segliņa un Gints Andžāns. Ļoti skaists, skaudrs stāsts par mīlestību, bērna ienākšanu attiecībās un vīrieša un sievietes attiecību transformāciju mūža garumā.
Pasaules dokumentālais kino par mīlestību
No 27. līdz 30. aprīlim kinoteātrī "Kino Bize" norisināsies Rīgas Pasaules filmu festivāla 10 gadu svinības. Festivālu atklās godalgotā franču dokumentālā kino režisora Nikolā Filibēra filma "Uz Adamanta", kas ieguva šī gada Berlināles "Zelta lāča" balvu par gada labāko filmu. Festivāla komanda šī gada programmā iekļāvusi 22 dokumentālās filmas no Francijas, Beļģijas, Šveices, Čehijas, Dienvidkorejas, Spānijas, Īrijas, Kamerūnas un Polijas, kas pievēršas mīlestībai, uzdodot jautājumu – ko mēs varam uzzināt par apkārtējo pasauli no mīlestības perspektīvas. Filmas, kas pēta veidus, kādos mīlestība tiek pieredzēta ārpus sociālo normu robežām, kā arī darbus, kas filmu veidotājus un varoņus attēlo kā mīlētājus, kas pasaulē sevi apzinās no jauna un piedzīvo atklāsmes, it kā ieraudzītu to pirmo reizi. Filmu varoņi lielākoties ir autsaideri, kas izvēlējušies lielākajai sabiedrības daļai neparastu dzīvi, bet viņu sirdīs ir vieta laipnībai un rūpēm par citiem.
