Tiņģeres pilī atdzimst senās spēles

Jaunu iniciatīvu aizsākuši aktīvākie tiņģernieki Talsu novadā, kas savā pilī vēlas atgriezt 19. gadsimta rimtumu, un to viņi sāk ar seno spēļu apgūšanu.

Skaisti un graciozi dāmas Tiņģeres pils pagalmā senlaicīgās kleitās spēlē badmintonu. 19. gadsimtā daiļajam dzimumam bija vairāk brīvu brīžu nekā kungiem, tāpēc viņas meklēja dažādas izklaides laika īsināšanai.

Taču krāšņie tērpi sportiskajās spēlēs noteikti prasīja zināmu izveicību.

Tiņģeres pils dāmas Vita Krauze un Baiba Kalna atzīst, ka korsete ir ļoti cieša, un  atvēzieni neiznāk tik plaši, augstpapēžu kurpes grimst zālē, un aiz šlepes var aizķerties, kāpjoties atpakaļ, un cepuri var pazaudēt.  

Kamēr gados cienījamākās dāmas laiku īsināja, spēlējot domino, tikmēr bērni veikli izmēģināja visu, sākot no atmiņas spēlēm līdz holandiešu biljardam, kur koka ripiņa precīzi jāieslidina kādā no noteiktu punktu mājiņām. Bet krikets aizrāva nejauši garāmbraucošos tūristus.

“Liekas, kas tur ir – koka bumbiņa un koka nūjiņa, un jāizsit cauri vārtiņiem. Bet, kā jebkurā spēlē, protams, azarts panesās. Bija labi. Man liekas, ka man mazliet ļāva uzvarēt, bet tas tikai džentlmeniski,” atzīst pasākuma dalībniece no Liepājas Daiga Lutere.

Par to, ka mankala jeb pupu sēšanas spēle ir viegli pagatavojama un spēlējama jebkur, arī nomainot pupas ar akmentiņiem vai čiekuriem, varēja pārliecināties ikviens. Taču, lai apspēlētu pretinieku un savā dobītē sastādītu visvairāk pupu, nepieciešama mazliet stratēģiska domāšana.

Mankala pierāda, ka 19. gadsimta izklaides patiesībā bija ļoti vienkāršas un iedzīvināmas arī šobrīd.

“Šobrīd arī tik populāri, man liekas, ir visādi grila svētki, dārza svētki. Tās ir arī tās vietas, kur var šīs spēles spēlēt,” saka pasākuma organizatore Baiba Kalna.

“Nu vajag kaut ko, kas nav ikdienišķs. Vai tad mums vajag tikai tajos aparātiņos skatīties un spiest? Nu, te tak ir skaisti!” piebilst pasākuma dalībniece Maija Vikmane.

Tiņģernieki savu ideju par muižas ļaužu laika kavēkļiem un reizē pils atdzīvināšanu turpinās līdz pat decembrim. Jau nākamajā mēnesī viņi paredzējuši mācīties vārīt sāļās un saldās muižas zupas, kam sekos gleznošana un izšūšana krustdūrienā.

Saistītie raksti
Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti