Viena no 20 mājas kafejnīcām bija ierīkota Kuldīgas novada Basos, kur pie Biržu muižas uzburta aina, kāda varētu būt, kad barona nav mājās. Tad virtuves saimnieces apvilkušas svētku brunčus un pils parkā ar staļļa puišiem un saimniekdēliem taisījušas dārza svētkus, no barona kambariem iznests labākais cienasts. Te varēja ielūkoties arī barona zāļu skapītī.
Vienas dienas kafejnīcas darbojās visā suitu kultūrtelpā – Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novados. Lielākoties tajā iesaistītie dalībnieki nav profesionāli pavāri, un par kafejnīcām pārtapa viņu mājas pagalmi.
Ilgas Leimanes, kuru vairāk pazīst kā ansambļu “Suitu sievas” un “Suitu vīri” vadītāju, pasniegtais ēdiens bija kā ceļvedis suitu tautastērpā, piemēram, trakās drānas jeb villaines krāsas bija ieraugāmas dārzeņos uz pannas.
Ikvienā vietā varēja baudīt ne tikai ēdienu, bet iepazīt arī suitu tradīcijas, dziesmas, dejas, piedalīties radošās darbnīcās vai spēlēs.
Kafejnīcu organizēšanai bija daudz darba, ikvienam bija palīgi. Lai varētu atvērt šādu vienas dienas kafejnīcu, bija jāiziet kursi. Šāda Mājas kafejnīcu diena Latvijā notika otro reizi. Pirmā norisinājās jūnijā Lībiešu krastā, bet pati pasākuma ideja aizgūta no Igaunijas, kur šādas māju kafejnīcu dienas dažādos reģionos notiek ik gadu. Pasākums rīkots ar Igaunijas - Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas atbalstu. Tā paredz attīstīt un popularizēt mazo etnokultūru reģionus kā UNESCO galamērķi.
