"Muzeja īpašnieks ir ārkārtīgi interesants cilvēks no Krievijas, no Maskavas - Kirils Babajevs. Viņš ir zinātnieks, rakstnieks, biznesmenis, pasaules apceļotājs. Viņa profesija ir lingvists," stāsta muzeja "Cepures pasaule" gide Pārsla Balode.
Pētot dažādas pasaules valodas, Kirils Babajevs apceļojis visu pasauli. Katrā vietā ticis pie kādas cepures. Mājās to bijib tik daudz, ka nācies vien atvērt muzeju, un, tā kā viņam ļoti patīk Latvija, cepuru muzejs tika izveidots tieši Rīgā.
"Cepures patiesībā agrāk kalpoja kā pase. Cepure parāda visu – sociālo statusu, reliģiju, jau pa gabalu varēja pateikt, no kurienes cilvēks nāk, no kāda klana, tautas, vai viņš ir precējies," saka Balode.
Ekspozīcija sadalīta vairākās daļās, cepures izvietotas pēc to ģeogrāfiskās izcelsmes vietas – sākot no Eiropas un beidzot ar Āfriku.
"Te ir Aizkaukāzs, te ir "tjubiteikas". Tur ir vesela zinātne, tā ir apbrīnojama galvassega. Tur vīrieši ārā no mājas bez "tjubiteikas" neiziet," skaidro Balode.
Vecāka cepure, kas atrodas muzejā, ir 300 gadu veca. Ir tautas, kas cepurēs likušas naudu. Katrai cepurei ir savs īpašais stāsts, kā tā nokļuvusi muzejā. Apskatāma pat galvassega, kas sver piecus kilogramus.
Īpaši ērti tādu nēsāt laikam nebija.
"Tas ir džudžu. No Kamerūnas. Cilts vadonis ar savu ģimeni dejo. Pēc tam, lai nepiemestos kodes un citi knišļi, viņa tiek salikta kā lietussardziņš."
Muzejā kopumā aplūkojamas ap 300 dažādas cepures, pieejama arī neliela apavu kolekcija, tiek organizētas radošās darbnīcas.
