Argentīnas tango pirmsākumi meklējami Buenosairesā un Montevideo 19. gadsimta beigās, afrikāņu deju elementiem sajaucoties ar vietējo un dažādu imigrantu kultūru tautu dejām. Nu jau vairāk nekā gadu argentīniešiem bijusi liegta šī romantiskā un dinamiskā nodarbe. Tagad daži nolēmuši tomēr satikties un ļauties kaislīgajiem ritmiem.
Tango dejotāja un pasniedzēja Natālija Fūresa stāsta: “Nekas nevar aizpildīt šo tukšumu. Vasarā, kad nedaudz mīkstināja ierobežojumus, es tā pa īstam sajutu, cik ļoti man tā bija pietrūcis. Man bija jāatzīst, ka tiešām biju noilgojusies pēc tango.”
Nostalģija pēc tango dažus dejotājus pavedinājusi pārkāpt valstī noteiktos ierobežojumus.
“Es nezinu, es vienkārši to mīlu. Es to meklēju pilsētas laukumos, nelielos vakara saietos vai dejojot ar draugu uz terases. Man tango nozīmē pretestību.
Pirmo ierobežojumu laikā man bija sajūta, ka kāds atņēmis man dvēseli,” sacīja tango dejotāja Nikola Dakini.
Tango klubus slēdza pagājušā gada martā, tādējādi cerot samazināt Covid-19 izplatību. Saskaņā ar Tango darbinieku federālās asamblejas datiem
Argentīnā tango nozarē pirms pandēmijas darbojās aptuveni 7000 cilvēku.
Kopš tā laika liela daļa darbu zaudējuši. Piemēram, Buenosairesā no 200 klubiem tagad pavisam slēgti 40.
Argentīnā, tāpat kā vairākās citās Dienvidamerikas valstī, vīruss turpina izplatīties, un pašlaik valdība neapsver tālāku ierobežojumu mīkstināšanu, kas ļautu tango klubiem pilnībā atsākt darbību.
