Krēslas ekspedīcijai pa Alekšupīti atsaukušies cilvēki no dažādām vietām. Pirms doties piedzīvojumā, katrs tiek pie ūdensnecaurlaidīga tērpa. Tā kā gājiens paredzēts tumsā, katram arī kāds gaismas avots un atbalsta nūjas. Neiztikt arī bez drošības instruktāžas.
"Darbosimies visi kopā kā komanda, vaktēsim viens otru," saka gide Krista Jansone.
Un tad jau piedzīvojums sākas. Alekšupīte ir 8 km gara, bet ejamais izpētes posms ir aptuveni kilometru.
Dienas laikā Alekšupītes ekspedīcija "Pa straumi, pret straumi" notiek jau vairākas sezonas, bet Muzeju nakts rosinājusi pirmo reizi to atklāt arī naktī.
Un savu raksturu upe parāda jau pie pirmajiem soļiem – gultne ir kā nosēta ar dažāda lieluma akmeņiem, arī upes dziļums ir neparedzams.
Šī ir iespēja no upes skatupunkta paraudzīties arī uz tiltiem. "Pavērojam, šī tilta vēsturiskie apbūves slāņi, te var redzēt, ka sākotnēji vecākais ir dolomīta," saka gide Krista Jansone.
Nakts upes gājējus pamana arī cilvēki uz tiltiņiem un kļūst par skatītājiem, kāds jokojot min, ka nāk mūki, kāds ka zelta meklētāji.
Tumsā mazāk iespējams ieraudzīt visu ēku, tāpēc detaļas izceļas. "Te mēs esam pie vecās ziepju fabrikas, te ir tāda velve, tas ir skaidrs, ka nav izbrucis, ka ir speciāli mūrēts, te pastāv vairākas versija, kāpēc tāda bijusi. Pa šīm te atverēm tika izvadīti ražošanas atkritumi," stāsta gide.
Gājienu papildina arī Alekšupītes krastos bagātīgi augošo piparmētru smarža.
"Ļoti tāds unikāls veids, kā iepazīt Kuldīgu tumsā no tiltu apakšām, bija ļoti forši," atzīst ekspedīcijas dalībnieks Kristaps Gaidulis no Rīgas.
"Man patika par ziepju fabriku, ko mēs uzzinājām, iepriekš tā bija tukša māja, tas viss, ko mēs redzējām pa dienu," teic ekspedīcijas dalībniece Alma Kristiāna Vītola no Rīgas.
"Tāda bišķiņ noslēpumaina, liec katru soli un nezini, kas būs tālāk, vai būs kaut kas mīksts vai būs kāds liels akmens, un tādi pārsteigumi. Un arī interesantās ēkas. Un tā, pilnīgi no citas puses Kuldīga," vērtē ekspedīcijas dalībniece Linda Deičmane no Jelgavas
"Sākoties jaunajai sezonai, pavasarī Alekšupīte ir stipri izmainīta, un tad jau lēnām, lēnām, tu sāc iegaumēt, nevar iemācīties upes gultni," klāsta gide.
Pēdējais posms ir pret straumi, uz Latvijā augstāko - Alekšupītes ūdenskritumu.
