Vēsturiskajā Bangerta villā, kas ir viena no ēkām, kur šobrīd mīt Kuldīgas novada muzejs, Muzeju nakts laikā galvenā saimniece bija gaisma un uguns. Apmeklētāji varēja ielūkoties tajā, kā cilvēks gadsimtu gaitā tās spējis pieradināt un izmantot savā labā.
Vēl tikai mērojot ceļu uz muzeju, Kuldīgas skauti iemēģināja, kā pie uguns tikt ar kramu un bērza tāss plūksniņām un uz uguns pagatavot vienkāršu maizi.
"Miza nedegs, vajag tieši to mazo plēvīti, tā ļoti ātri aizdegas. Tēma ir uguns iegūšana un izmantošana. Šis ir viens no variantiem, kā to darīja senākos laikos," pastāstīja skauts no Kuldīgas 58. vienības Mārtiņš Bubinduss.
Un arī pašā muzejā līdzās ikdienā apskatāmām ekspozīcijām bija iespēja izzināt gaismu spēlēties. Tieši šim pasākumam izveidota krājuma priekšmetu izstāde "Lai top gaisma!", kurā var izsekot, kā apgaismošanas ierīces ļāvušas cilvēkam kļūt arvien neatkarīgākam no ikdienas saules ritējuma – no skalu gaismas vēl 19.gadsimta beigās līdz pat mūsdienu dizaina lampām.
"Atcerējos savu bērnību, arī manai vecmāmiņai bija gan lukturis. Sienas lampa viņai bija ar petroleju. Muzeju nakts pirmo reizi, tā muzejos daudzos esmu bijusi," pastāstīja apmeklētāja Astrīda Melānija Stepanova no Ventspils novada.
Ne viens vien uz mājām aizgāja ar pagatavotu vaska sveci.
Kuldīgas novada muzeja šo pasākumu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši interesentu. Arī ikdienā par muzeju interese ir.
"Ja mēs paskatāmies, piemēram, apmeklētāju statistiku šī gada pirmajiem mēnešiem, atsevišķi mēneši ir pat daudz labāk apmeklēti, nekā tas bija pirms pandēmijas. Cilvēkiem muzeji interesē," pastāstīja Kuldīgas novada muzeja vadītājs Eduards Dambergs.
Jāteic, ka muzeju naktī Kuldīgā pie dažādiem interesantiem stāstiem varēja tikt arī privātos muzejos un vairākās pašvaldības iestādēs, piemēram, jaunajā rātsnamā, kas ir domes mājvieta. Teju visi, kas bijuši rātslaukumā, būs redzējuši domes pulksteni, kas ēkā iebūvēts tās celtniecības gaitā 1860.gadā, bet tikai retais zinās, ka tas ir divpusējs – otra puse ir domes sēžu zālē. Pulksteņa mehānisms ir izvietots vairākos stāvos, pati sirds – bēniņos.
"Zvans var griezt ātrāk, un zvans var sist lēnāk. No vēja pretestības tas atkarībā," pastāstīja domes pulksteņmeistars Arnolds Piziks.
Šogad Muzeju naktī piedalījās vairāk nekā 244 muzeji un sabiedriskās dzīves veidotāji. Latvijā tā notika 19. reizi. Šis ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs.
