Orķestru un orķestrantu vidū vienmēr bijušas diskusijas par repertuāru - vai jāspēlē tikai vieglā mūzika, vai vajadzīgs svētkos ārzemju repertuārs.
“Dziesmu svētki ir latviešu mūzikas svētki. Otros dziesmu svētkus spēlējam Dižkoncertā tikai latviešu mūziku. Dejotāji dejo latviešu dejas, kori dzied latviešu autoru dziesmas. Kas cits spēlēs latviešu mūziku?” turpina Puriņš.
“Orķestri aug. Aug ar labu repertuāri. Arī Latvijas labākie orķestri stāv blakus labākajiem pasaules amatieru orķestriem. Esam pasaulē arī ar savu repertuāru,” uzskata Latvijas Nacionālā kultūras centra pūtēju orķestru eksperte Astrīda Ķēniņa.
“Mums pašiem var nepatikt savi komponisti un skaņdarbi, bet, kad ir iespēja prezentēt šo mūziku ārzemēs, esam saņēmuši komplimentus, ka mums ir tik daudz un tik krāsaina mūzika.”
Ķēniņa arī norāda, ka muzicēšana pūtēju orķestrī ir visgrūtākais žanrs Dziesmu svētkos, jo orķestrantiem ir daudz jāmācās, lai sasniegtu rezultātu un orķestriem ir sava vieta svētkos. Kopš 2003. gada Dziesmu un deju svētkos notiek pūtēju orķestru dižkoncerts.
“Pūtēju orķestris kā tautas mākslas žanrs ir pats komplicētākais, jo, lai muzicētu orķestrī, ir jābūt iemaņām, ir jāuztur sevi formā, regulāri jānāk uz mēģinājumiem, un tas nav viegli,'' norāda Balvu Mūzikas skolas pūtēju orķestra un tautas pūtēju orķestra „Balvi” diriģents Egons Salmanis. Viņš būs arī pūtēju orķestru dižkoncertā Latgales reģiona pūtēju orķestru virsdiriģents.
Šogad pūtēju orķestri arī atklās Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu Mežaparka lielajā estrādē.
“Šoreiz būs citāds izvietojums orķestriem Mežaparkā,” atklāj Puriņš.
“Liksim koporķestri kopā pa instrumentu grupām. Tā vēl nav bijis. Veidojam vienu orķestri, nevis daudzu orķestru kopumu. Līdz ar to vajadzētu būt daudz krāsainākam.
Kopkorī neviens neiedomājas, ka varētu stāvēt pa koriem. Kāda būtu krāsa kopkorim, ja vienā vietā nebūtu soprāni, alti, tenori un basi?”
Jelgavas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestra vadītājs Raitis Ašmanis atzinīgi vērtē šādu ieceri, - ja orķestrī mūziķi būs pa grupām, tas būs tāpat, kā diriģēt savu orķestri, tikai lielu. Un koporķestris patiešām būs liels – noslēguma koncertā vienlaikus kopā uzstāsies ap 1500 mūziķu.
“Diriģentam jādiriģē pa priekšu, nevar paļauties uz to, ko dzird. Ja sāks diriģēt pēc tā, ko dzird, bremzēs un kavēs,” virsdiriģenta darba specifiku raksturo Ašmanis.
Pūtēju orķestru mūziķiem XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku programma būs piesātināta. Pūtēju orķestri piedalīsies latviešu mūzikas koncertā, pūtēju orķestriem būs savs dižkoncerts piecarpus stundu garumā vēsturiskajā Dziesmu svētku norises vietā Esplanādē. Pūtēju koporķestris noslēguma koncertā uzstāsies ar apmēram 15 minūšu garu programmu.
