"Svētku lāde"
Spilgti notikumi caurstrāvo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturi. Cik īsti sena tā ir? Kad draudžu un pagastskolu skolotāji saprata, ka ar mācēšanu lasīt, rakstīt un rēķināt vien bērna attīstībai nepietiek?
Par pārmaiņu vējiem, atmodas vēsmām, personībām un iešanu plašumā ciklā "Svētku lāde" stāsta savas jomas profesionāļi, erudīti aculiecinieki un pieredzes bagāti dalībnieki.
"Vai tos sauksim par svētkiem vai nesauksim? Es tos uzskatu par svētkiem, bet savādākiem, īpatnējiem, un gan saviem pedagogiem gan dejotājiem saku: "Mīļie, tie ir vienreizēji! Tādu svētku vairs nebūs nekad! Jūs būsiet tā paaudze, kas būs pieredzējusi kaut ko unikālu." Vai tas ir slikti vai labi – tas cits jautājums, bet mēs tos esam novadījuši godam, jo bija skolas, kas tiem gatavojās četrus un pat piecus gadus, un tad nepielikt šiem svētkiem punktu būtu vienkārši noziegums," ir pārliecināta Šteinas kundze.
Viņa uzsver: "Bērnam ir svarīgi redzēt sava darba rezultātu. Bija jābūt kaut kādam punktam, jo nevar strādāt, strādāt un tad izčākstēt… Atcerēsimies šos svētkus un domāsim par nākošajiem. Un, domājot par nākošajiem, gribas sacīt, ka tiem vajadzētu būt vairāk bērnišķīgiem.
Protams, saule var vīties un gadskārtas var mīties, bet šīs lielās kategorijas – zīmes un ornamenti – viss tas ir labi, bet vairāk vajadzētu būt bērnu pasaulei, vairāk vajadzētu vērsties latviešu literatūras klasikas virzienā.
Mums ir "Annele" un mums ir "Boņuks"… Tā bagātība, kas ir Plūdonī, Fricī Bārdā. Plūdonim gandrīz katrs dzejolītis ir deja.
Cik jaunu elementu ienest deju svētkos? Varbūt, ka var, bet varbūt veidot to kā atsevišķu bloku, nevis bāzt starp latviskajiem blokiem, jo tas nojauc to plūdumu.
Par to vajadzētu sākt domāt jau rīt, jo cik tad ir atlicis līdz nākamajiem svētkiem? Lai tie izdodas, lai tie ir latviski un lai tie patīk visiem!"