Gatavojoties Toronto Dziesmusvētku ieskaņu koncertam, pie instrumenta piesēdusies Rīgas Torņakalna baznīcas ērģelniece Ingūna Grīnberga. Rīgas Lutera draudzes kora diriģents Matīss Tučs skaidro, ka garīgās mūzikas koncerts Kanādas latviešu dziesmu un deju svētkos ir obligāta sastāvdaļa – šāda tradīcija pirms 2. Pasaules kara bija arī Latvijā, bet izplēnēja padomju gados. Viņa koris ir viens no tiem, kas brauks uz svētkiem Toronto, un Tučs ir viens no ieskaņu koncerta "Ceļā uz svētkiem" veidotājiem.
Lēmumu piedalīties Kanādas Dziesmusvētkos, lai arī tas nav lēts prieks, viņa dziedātāji pieņēma jau pirms gada. Protams, arī laicīgi ķērās pie repertuāra spodrināšanas. Toronto svētku organizatori Juris Ķeniņš un Kaspars Reinis bijuši ļoti priecīgi par katru kori no Latvijas, kas lēmis mērot ceļu pāri okeānam.
"Nāca šā gada pavasaris, un Juris Ķeniņš raksta – jautā: "Matīs, varbūt mēs varam uztaisīt kādu iesildīšanās koncertu?" Pasaules Brīvo latviešu apvienībai (PBLA) ir tikšanās Rīgā, un parasti notiek arī koncerts. Momentā atbildēju: "Jā, aiziet, taisām." Un te nu mēs esam!" stāsta Matīss Tučs.
Otrdien, 11. jūnijā, Torņakalna baznīcā Kanādas dziesmu svētku repertuāru – gan garīgās mūzikas, gan kopkoru koncerta "esenci" – Latvijas publikai priekšā cels astoņi pašmāju kori, kas pošas ceļā uz Toronto. Mēģinājumiem un koncertam pieteicies arī pulks individuālo dziedātāju gan no Latvijas, gan ārzemēm.
"Ir traki cilvēki, kas brauc no Jelgavas, no Smiltenes, no Ādažiem, tepat no Rīgas, daži valmierieši, ir no Ogres. Ir cilvēki, kas no Zviedrijas, Vācijas vai pat Amerikas atbraukuši apciemot radiniekus, viņi zināja, ka notiek mēģinājumi, un atnāca. Notis pieejamas, skaņdarbi mācīti mēģinājumos visas sezonas garumā. Šeit, lielākā pulkā, mēs varējām izdziedāt," atklāj Rīgas Lutera draudzes kora diriģents.
Koncertu Torņakalna baznīcā diriģēs visu iesaistīto koru vadītāji, bet vadīs Juris Ķeniņš no Kanādas.
Tā būs lieliska iespēja iepazīt to latviešu izcelsmes komponistu kormūziku, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas.
Vienā no pēdējiem mēģinājumiem pirms koncerta Lutera draudzes ēkā koristi apgūst Amerikas latvietes Lolitas Ritmanes "Lūgšanu" no filmas "Dvēseļu putenis". Holivudas komponiste labi zināma gan Latvijā, gan pasaulē, saņēmusi "Emmy" un "Grammy" balvas. Par mūziku animācijas seriālam "Batman: Beyond" komponiste 1999. gadā saņēmusi "Emmy" balvu, bet kā producente 2022. gadā – "Grammy" balvu par albumu "Women Warriors – The Voices Of Changes".
Arī Kanādā ir bagātīgs latviešu skaņražu pulks, kas profesionāli sevi pierādījuši un godalgoti mītnes zemē. Pazīstamākie – Jānis Kalniņš, Jura Ķeniņa tēvs Tālivaldis Ķeniņš un Imants Ramiņš.
Toronto Dziesmusvētku tradīcija ir pasūtīt komponistiem jaundarbus, un tas noticis arī šoreiz, kopkoris dziedās Kanādā dzimušo Jāņa Beloglāzova, Ritas Strautiņas, Ērikas Jostas, Lauras Legzdiņas, Jura Ķeniņa un Kanādas kompozīcijas profesora Maikla Pensono dziesmas – viņš ir precējies ar latvieti.
Vai Kanādas svētkos saplūdīs pēdējo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un Ziemeļamerikas latviešu koru repertuārs, jautāju Matīsam Tučam: "Es teiktu, proporcija ir pat nevis 50 pret 50, bet 33 pret 33 pret 33. Viena daļa tiešām ir tāda skaista atmiņa no pagājušā gada, no Mežaparka. Otra – zelta klasika, kas varētu būt jebkuros svētkos. Piemēram, man uzticētais Emīla Dārziņa "Sapņu tālumā", Jāņa Cimzes "Krauklītis". Un viena trešdaļa ir specifiski Ziemeļamerikai – Arvīds Purvis, abi Ķeniņi, Arvīds Jansons un vēl vairāki komponisti."
Pusstundu pirms 11. jūnija koncerta Rīgas Lutera draudzes namā paredzēta arī Latvijas Nacionālā arhīva izstādes "Dziesmas spēks" simboliska atklāšana. Tā jau pagājušogad bija redzama Rīgas Svētā Pētera baznīcā, bet Torņakalnā būs apskatāma līdz 15. jūlijam.
