Kokļu mūzikas pavadībā zālē tika svinīgi ienesti karogi. Tie ir trīs: šo Dziesmu un deju svētku karogs, vēsturiskais Deju svētku karogs un, protams, "Līgo" karogs. Tā nozīmi akcentēja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis: "Paldies mūsu Rīgas Latviešu biedrības dāmām, kurām nāca tā ideja pirms pirmajiem Dziesmu svētkiem pasūtīt šo vienreizējo karogu Leipcigas lielākajā karogu manufaktūrā. Un tas tika tieši pirms 150 gadiem dāvināts Rīgas Latviešu biedrībai ar nosacījumu, ka karogam jāplīvo visos Dziesmu svētkos nākošajos un ka viņam jāvieno latviešu tauta."

Pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā pie "Līgo" karoga pirmo reizi atskaņoja Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!".

Karoga cildināšana ir būtiska Svētku rituāla sastāvdaļa. Tas ir svinīgs sākums desmit dienu ilgam notikumam reizi piecos gados. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzsvēra: "Šodien jau 27 reizi dimdēs Rīga. Un jau 27 reizi mēs apliecināsim paši sev un plašajai pasaulei, ka mēs, latvieši, esam ne tikai tauta, kas dzied, mēs esam tauta, kas prot cienīt, godāt un nosargāt savus karogus."

Šogad Dziesmu un deju svētkos piedalās gandrīz 41 tūkstotis dalībnieku. Tas ir 41 reizi vairāk nekā pirmajos Dziesmu svētkos. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte norādīja: "Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija jau 20 gadus ir pazīstama kā UNESCO cilvēces un nemateriāla kultūras mantojuma meistardarbs, kuru pazīst plašāk pasaulē. Dziesmu un deju svētku tradīciju varam saglabāt, pateicoties jums, dalībnieki. Un tāpēc šī Dziesmu un deju svētku tradīcija ir uzturama un jūs, svētku dalībnieki, esat atbalstāmi."

Kora pavadībā trīs Dziesmu un deju svētku karogi tika svinīgi iznesti Rīgas ielās.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.