Pēc tam kā īpašs simbols karogs celts godā visos svētkos. Vairākus gadu desmitus svētkos izmantoja oriģinālo karogu, bet pēc tam precīzu tā kopiju, jo oriģināls kā īpaša vērtība tika noglabāts muzeja krātuvē.

Arī šodien – rituālajā cildināšanas pasākumā Rīgas Latviešu biedrībā – redzēsim Līgo karoga kopiju, savukārt leģendāro oriģinālu no šodienas varēs apskatīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM). To joprojām apvij vairāki noslēpumi.

"Man ir tiešām ļoti saviļņojoša sajūta, kad es uz viņu skatos, un šogad it īpaši – viņam ir 150 gadu. Karogs ir gājis cauri visiem Dziesmu svētkiem, un aiz viņa ir sekojuši dziedātāji ar savu stāju par latvietību. Milzīgs spēks karogam ir!" savās sajūtās, strādājot pie izstādes "Dziesmu svētku relikvijas", dalās tās viena no veidotājām, RVKM krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Šī ir jau otrā reize, kad tieši svētku laikā tiek eksponēta unikālā relikvija, un muzejs cer to izveidot par tradīciju.

Pirms 150 gadiem darināto karogu drīkst eksponēt ļoti neilgu laiku, jo tas ir trausls un saudzējams, ikdienā to glabā krātuvē īpašos apstākļos, saka Anita Gailīša: "Īpaša temperatūra, īpaša atvilktne, uz kuras nedrīkst neko citu likt, un, protams, ka jāglabā tumsiņā, jo gaisma ļoti bojā audumu. Nedrīkst viņu locīt, viņš ir visā savā izmērā – divus metrus garš un metru trīsdesmit centimetrus plats. Tātad atvilktne, kurā viņš glabājas, ir milzīga.

Interesanti, ka Riharda Tomsona pirmo Dziesmu svētku apskatā ir dots arī karoga izmērs, bet collās. Es intereses pēc šogad pirmo reizi pārmērīju collās, un man sanāca – 72 collas garš un 50 collas plats. Ziniet, viņš ir tā kā mazāks toreiz bijis… Tikai 182, 88 centimetri reiz 127 centimetri. Karogs tā kā palicis lielāks, kaut parasti jau audums saraujas. Varbūt nepareizi nomērīju, varbūt centimetru mēri ir dažādi."

Krājuma glabātāja atzīmē, ka joprojām mīkla ir arī, kas ir uz karoga redzamā zīmējuma autors: "Kas īsti uzzīmējis konkrēto karoga sižetu, tās joprojām ir tikai interpretācijas. Ir minēts Kārlis Hūns, ir minēts Artūrs Baumanis, ir arī variants par Kārli Baumani, mūsu himnas autoru, bet pagaidām to nevar pateikt, ir jāmeklē pierādījumi arhīvu materiālos, un tas ir ilgstošs process."

No šodienas skatpunkta tikai interpretēt var arī to, ko nozīmē uz karoga redzamie simboli un tēli, un tas ir vaidelotis baltās drānās, kurš stāv pie ozola, atspiedies pret altāri, un paceltajā labajā rokā tur kuplu ozolzaru.

Interesanti, ka ir arī svarīgi fakti, kas tikai tagad par karogu nāk gaismā. Piemēram, ka, visticamāk, pēdējā reize, kad oriģinālais karogs piedalījies svētkos, ir Cēsu novada Dziesmu svētki 1943. gadā, bet arī šim faktam vēl jāmeklē dokumentālie pierādījumi.

Anita Gailiša stāsta: "Ir saglabājusies fotogrāfija. Cēsu muzeja darbinieks Tālis Pumpuriņš atsūtīja man fotogrāfiju, kurā redzams, kā Līgo karogu nes Cēsīs, un blakus viņam ir karogs ar kāškrustu. Tas ir tikai pierādījums, ka Līgo karogs ir izgājis cauri visām virsvarām un noturējis savu uzdevumu – vienot visus dziedātājus un visus klausītājus."

Līgo karogs bija arī to vērtību vidū, ko 1944. gadā izveda uz Vāciju, bet kas tika nosargātas un pēc pusotra gada atvestas atpakaļ uz Latviju, pateicoties muzeja darbiniecei Mērijai Grīnbergai.

Līgo karogs izstādē "Dziesmu svētku relikvijas" būs skatāms tikai uz svētku laiku – līdz 10. jūlijam, bet visas pārējās izstādē iekļautās relikvijas varēs aplūkot līdz oktobrim.

Kā allaž, Dziesmu svētki piektdien, 30. jūnijā, sāksies tieši ar simbolisko Līgo karoga cildināšanas rituālu Rīgas Latviešu biedrības namā.

Pasākuma režisore Dace Pūce vēsta: "Karogs pirms 150 gadiem bija pirmā gājiena galvgalī. Aiz viņa toreiz sekoja 1000 latviešu, kas atbrauca no visām malām – ar zirgiem, ratos –, un vācieši un krievi brīnījās, ka latvieši ir spējīgi apvienoties kopējā lietā. Izlasot šo, es padomāju par to, ka, jā, tas toreiz bija brīnums, bet šis brīnums noveda pie tā, ka mums ir sava valsts, un tā ir ļoti liela lieta. Kāpēc apvienojās latvieši? Lai dziedātu! Tas ir tik skaisti – apvienoties, lai pēc kāda laika nodibinātu savu valsti, kurai pamats ir ielikts tieši kora dziesmā."

Līgo karoga cildināšanai Rīgas Latviešu biedrības namā sekos svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākums Dziesmu svētku parkā, bet svētku pirmo dienu vainagos garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas  Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.