Kas veido Dziesmu svētku zelta fondu, un kur sakņojas dejotprieks? Ieskatāmies svētku arhīvā

Ir pēdējais laiks sākt iesildīties Dziesmu un deju svētkiem, kas šogad tiks aizvadīti tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē. Lai sajustu svētku atmosfēru, pāršķirstām atmiņu albumu (vai šajā gadījumā video un audio arhīvu), palūkojoties, kā svinēja Dziesmu svētku simtgadi, kā skanēja noslēguma koncerts 1985. un kā 2018. gadā un kādus kuriozus piedzīvojuši dalībnieki un svētku veidotāji.

Kodolīgu ieskatu Dziesmu un deju svētku vēsturē sniedz raidījumu cikls "Atskats vēsturē" un "Neparastie fakti Dziesmu svētku vēsturē", kurā apkopoti kadri no 1973. gada līdz mūsdienām, skatot, piemēram, kā attīstījusies dalībnieku gājiena tradīcija un kā jūtas virsdiriģenti. Savukārt Rīgas Kinostudijas žurnāls "Padomju Latvija Nr. 14" atskatās uz 1973. gadā svinēto Dziesmu svētku simtgadi.

Nevieni svētki nebūtu iedomājami bez diriģentiem, par kuriem arhīvā atrodami dažādos laikos tapuši portreti par Haraldu Medni, brāļiem Jurjāniem, Leonīdu Vīgneru, Sigvardu Kļavu un citiem. 

Tāpat dažādās pārraidēs vētīts Dziesmu svētku repertuāra zelta fonds, arī šogad tapušajā raidījumu ciklā "Dziesmas ceļš".

Interesanti palūkoties, kā 1994. gadā svētkiem gatavojās Agra Daņiļeviča vadītais kolektīvs, un iepazīt horeogrāfa Ulda Žagatas devumu Deju svētku ritējumā.

Gan tiem, kas sevi uzskata par Dziesmu un deju svētku "veterāniem", gan tiem, kam šie būs pirmie svētki, ir iespēja atgriezties, piemēram, 1977. gada noslēguma koncertā un salīdzināt repertuāru. 

Sirsnīgākie "atradumi" arhīvā ir pašu dalībnieku stāsti par dažādiem misēkļiem vai savādām situācijām, kuras risinātas neordināri. Kā iespējams svinēt vecpuišu un vecmeitu ballīti Deju svētku stadionā? Ko darīt, ja pazūd kolektīva vimpelis vai Saldus kora meitenes? Komisks ir arī aktiera Kristiana Kareļina Dziesmu svētku stāsts.

Tiem, kam āķis lūpā un interesē plašāk iedziļināties Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībā, vērtīgi būs ielūkoties šogad topošajā "Radio Naba" un Latvijas Universitātes Kultūras centra raidījumā "Dziesmusvētku tīklos".

Svētku laikā vietnē Replay.lv un LTV būs skatāmas arī vairākas dokumentālās filmas. To vidū 1969. gadā tapusī Rolanda Kalniņa filma "Tā dejo Latvijā", kas veidota starptautiskajai Pasaules izstādei. Savukārt filmu cikls "Sirdsbalsība" stāsta par latviešu Dziesmu svētku tradīciju un ļaudīm, kas cauri laikmetiem un varu maiņām iznesuši dziesmas un dzimtenes mīlestību. Jestrākam noskaņojumam skatīsimies šogad tapušo seriālu "Kolektīvs". 

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas  Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti