Jūs redzēsiet brīvprātīgos, kas skenē biļetes, atbild uz jautājumiem informācijas punktos un ierāda vietas, bet vēl daudz vairāk no viņu darba skatītāji neredzēs. Piemēram, brīvprātīgie palīdz iekārtot koncertu norises vietas un nodrošināt mediju centra darbu, palīdz koncertu rīkotājiem, sagatavo dalībniekiem kartes bezmaksas braukšanai sabiedriskajā transportā un sapako maisiņus ar dalībniekiem paredzētajām lietām.
LSM sarunājās ar trim cilvēkiem, kuriem ir brīvprātīgā darba pieredze Dziesmu un deju svētkos, lai noskaidrotu, kādēļ viņi to dara un ko viņi no tā gūst.
Krišjānis
Krišjānis Bite ir multimediju komunikācijas un horeogrāfijas students, kurš arī māca dejot. Viņš bija brīvprātīgais 2018. gada Dziesmu un deju svētkos un strādāja mediju centrā, palīdzot žurnālistiem. Tolaik viņš mitinājās Londonā, un Dziesmu un deju svētki viņam kļuva par pagrieziena punktu dzīvē.
"Kad skatījos, kā stadionā ienāk dejotāji ar Latvijas karogu, nodomāju: "Ko es daru Londonā? Man jāatgriežas mājās." Tad es devos atpakaļ uz Londonu un sakravāju ceļasomu," viņš stāsta. Šogad Dziesmu un deju svētkos Krišjānis nebūs brīvprātīgais, bet dalībnieks – viņš dejos.
"Šķiet, ka neviens cits neko tādu nezina. Citi īsti nesaprot, kā tas ir, kad cilvēki ierodas no visām malām, lai dejotu. Tas ir šis kopības un savstarpējās sapratnes brīdis, kas tik ļoti veido pašapziņu. Nerimstošs spēks," saka Krišjānis.
Viņš uzskata, ka tas ir "mūsu nemateriālais kultūras mantojums, latviskais dzīvesveids, un ir tik brīnišķīgi tajā dalīties. Ir lieliski, ka var teikt, ka gandrīz ikviens kādā savas dzīves brīdī ir dziedājis vai dejojis, citās valstīs tā nemaz nav tik parasta lieta".
Māra
Māra Zukure strādā informācijas tehnoloģiju jomā. 2023. gadā viņa jau trešo reizi būs brīvprātīgā Dziesmu un deju svētkos. Pagājušajā reizē viņa pat bija gan brīvprātīgā, gan svētku dalībniece. Šogad Māra atkal būs brīvprātīgā, taču tagad viņai tas būs jāsavieno ar jaunās māmiņas pienākumiem. Viņa dzīvo Bratislavā, un Dziesmu un deju svētki kļuva par vienu no iemesliem, kādēļ šogad atbraukt uz Latviju.
"Tas ir notikums, kas liek cilvēkiem atgriezties mājās," saka Māra.
"Pēkšņi robeža starp tevi un mani izzūd, un tie esam tikai mēs. Šī izjūta paliek pat tad, kad zūd entuziasms. Tu to atceries, atrodi tā laika foto, un tad pakāpeniski prieks atgriežas," skaidro Māra.
"Tas ir kā nedēļu ilga ballīte, bet, protams, tas ir arī darbs – darbs dvēselei. To nedara naudas dēļ. Ikviena dzinējspēks ir entuziasms. Tā ir kā enerģijas bumba, kas piepilda Rīgu ar pozitīvisma šaltīm," tēlaini stāsta Māra.
"Lieliskākais brīdis bija pagājušajā reizē, kad es biju Mežaparkā septiņos vai astoņos no rīta noslēguma koncerta dienā. Neviena vēl tur nebija, vienīgi tehniskie darbinieki. Mēs iekārtojām informācijas punktu. Tajā dienā mēs bijām vieni no pirmajiem, kas ieradās, un vieni no pēdējiem, kas devās projām, jo mēs pabeidzām, kad ballīte bija beigusies. Mēs joprojām bijām tur, rakstot dokumentus policijai par pazaudētajām un atrastajām mantām. Bija tāda izjūta, it kā es būtu saklājusi galdu lieliem svētkiem un pēc tam to novākusi," turpina Māra.
"Kad gan vēl varētu teikt, ka biju Mežaparkā agrāk par visiem, ka skatījos, kā tiek pacelts karogs, atrodoties aiz kora, kad visi dziedāja himnu. Man joprojām acīs ir prieka asaras. Bija tāda izjūta, it kā visa Latvija būtu man līdzās," rezumē Māra.
Normunds
Normunds Dumpis ir pieredzējis brīvprātīgais un otrā plāna aktieris filmās, arī gaidāmajā "Zeme, kas dzied", kas veltīta pirmajiem dziesmu svētkiem. Viņš ir bijis brīvprātīgais Dziesmu un deju svētkos vairākas reizes, veicot tādus pienākumus kā biļešu skenēšana un autobusu atiešanas koordinēšana.
Normundam tā ir iespēja paplašināt apvārsni: "Brīvprātīgais darbs attīsta atbildības izjūtu. Ir iespēja darīt dažādas lietas un katru reizi tās paveikt labāk. Tas ir interesanti un piešķir dzīvei dažādību."
"Dziesmu svētki notiek jau 150 gadu! Tas ir liels nacionāls pasākums, kas pulcē cilvēkus. Nav svarīgi, cik maza, iespējams, ir Latvija, – vienotības izjūta parāda, cik tā īstenībā ir liela. Vienotībā ir spēks," uzskata Normunds.
"Būt daļai no tā – to nav iespējams izteikt vārdos," viņš uzsver.
Vērtīga pieredze
Visi trīs brīvprātīgie bija vienisprātis, ka, lai arī viņi par darbu nesaņem samaksu, tas netieši var pozitīvi ietekmēt viņu darba dzīvi.
Krišjānis saka: "Es tad pat nedomāju par samaksu. Kā jaunpienācējam pasākumu un kultūras jomā iespēja strādāt kopā ar tādiem pieredzējušiem cilvēkiem un to ierakstīt savā CV jau ir daudz. Tagad es pazīstu cilvēkus, pie kuriem varu vērsties, ja man, piemēram, ir deju projekts. Tā ir kontaktu veidošana.
Ikvienam, kuram ir darbs no deviņiem līdz pieciem, tā ir iespēja mainīt vidi, paplašināt paziņu loku un apgūt jaunas prasmes, ko vēlāk var izmantot darbā, tādas kā laika organizēšana un plānošana.
Tā ir iespēja atstāt savu komforta zonu. Tā kā tas ir liels pasākums, lietas notiek ātri un ir jāpiemērojas. Tas dara stiprāku.
Šis darbs ir jāmīl. Nevar pateikt: "Es varu darīt šo, bet nedarīšu to." Runa ir par piemērošanos – spēt darīt vienu lietu desmit minūtes un tad ķerties pie nākamās. Ir jāsaprot, ka ikviens darbs ir svarīgs, lai viss izdotos, un ir jāspēj noteikt prioritātes un plānot savu laiku," saka Krišjānis.
"Daudzi no tiem, kuri vēlāk strādā kultūras jomā, savu karjeru sākuši kā brīvprātīgie. Pasākumu rīkošanas lauciņš Latvijā ir mazs. Tā ir iespēja redzēt, kuram ir enerģija un motivācija. Tie, kuri parāda, ko var, iegūst vairāk iespēju," papildina Māra.
"Tā ir iespēja tiem, kuri nedzied un nedejo, kuriem lācis uzkāpis uz auss. Ikviens var piedalīties svētkos. Introvertākie var palīdzēt tehniskajiem darbiniekiem iekārtot skatuvi. Tā ir vesela kopiena. Tos, kuriem patīk komunicēt aktīvāk, gaida informācijas punkti. Savukārt ikviens, kam patīk sabiedriskās attiecības un komunikācija, var pavadīt ārzemju delegācijas. Vajadzīga tikai zelta sirds, saulains smaids, jābūt sirsnīgam un ar atvērtu prātu," viņa saka. "Man liekas, ka ikvienam vajadzīga piederības izjūta. Ir grūti iedomāties lielāku kopības izjūtu un labāku komandas darbu."
Normunds runā par enerģiju, ko tas prasa, bet arī par ieguvumiem: "Brīvprātīgajam darbam vajadzīga enerģija, gribasspēks un entuziasms. Dažiem cilvēkiem tas patīk, bet citiem – ne. Mani tas pievelk. Brīvprātīgajā darbā var daudz iemācīties."
