Dziesmu un deju svētki izskanējuši, bet daudzi svētku dalībnieki un arī skatītāji arvien saglabā tās emocijas, ko var piedzīvot tikai Dziesmu svētkos. Lai viss izdotos, tas bija garš ceļš dalībniekiem un arī pamatīgs darbs svētku rīkotājiem.

"Mēs atsākām pēc kovida pandēmijas darbu 2022. gada aprīlī, mums bija tieši tik daudz laika, lai līdz 2023. gada jūnija beigām visu sagatavotu, varētu pat teikt, ka pat līdz skatēm, līdz aprīlim. Pēc šīs smagās pandēmijas mēs pieņēmām, ka esam tā kā ielauzti tajā tautas mākslas kustībā, un bija bažas, kā mēs tiksim līdz rezultātam. Taču bija ap 60 pasākumu, kas atspoguļoja visas tautas mākslas nozares.

Rīga burtiski ziedēja kā no pārpilnības raga. Tas nozīmē, ka cilvēki spēj saņemties un savu sniegumu parādīt no vislabākās puses," vērtēja Pujāte. 

Viņa atzina, ka pēc šiem svētkiem no mākslinieciskā viedokļa varētu rasties dažādas diskusijas par repertuāra izvēli vai noslēguma koncerta garumu, kas bija piecas stundas un 36 minūtes ilgs. 

"Nesākšu taisnoties, jo jau darba procesā mēs šo jautājumu aktualizējām. Droši vien, ka tas, kas izplānots stingri pa sekundēm uz papīra… Realitātē plānotās četras jeb trīsarpus stundas pārvēršas par piecām. Tas visdrīzāk būtu jāizrunā ar režisoriem un mākslinieciskajām grupām," norādīja Pujāte. 

Savukārt no organizatoriskās puses, viņasprāt, vēl noteikti jāturpina izkopt un veiksmīgāk ieviest "zaļās pēdas" jeb videi draudzīgāki nosacījumi. 

"Tas, ko mēs atstājam pēc Dziesmu un deju svētkiem saistībā ar transporta patēriņu, ēdiena patēriņu un atkritumiem, ko mēs saražojam, tur aizvien noteikti būs secinājumi, kurus izvērtēt un katrus nākamos svētkus darīt vēl labāk nekā līdz šim," pauda Pujāte. 

Markova vērtēja, ka šogad svētkos izcili izdevušies pasākumi – gan svētku atklāšana, gan atklāšanas koncerts, gan abi deju lieluzvedumi, gan koru koncerts "Tīrums" – tās tiešām bijušas svētku virsotnes. Taču ne ar pirmo reizi veiksmīgi izdevies nokārtot dalībnieku ēdināšanas jautājumus. 

"No organizatoriskā viedokļa tas tiešām bija sarežģīts uzdevums, jo daudzas lietas notika pirmo reizi. [Paklupieni], es teiktu, ka bija šis ēdināšanas jautājums, ko mēs ātri atrisinājām, un es teiktu, ka tālāk jau mēs varam runāt par viedokļiem. Mēs varam runāt par ūdeni, vai drīkstēja vai nedrīkstēja ienest, bet tomēr man jāsaka, ka visi dalībnieki bija parakstījušies par šiem noteikumiem, mēs to vairākkārt arī akcentējām, ka ir jāizlasa noteikumi, un ūdens bija pieejams absolūti visur," atgādināja Markova. 

Komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, vērtējot aizgājušos svētkus kā to skatītājs no malas, piekrita kāda raidījuma klausītāja viedoklim, ka, ja lielākais tracis sociālajos tīklos ir par tādu sīkumu kā sviestmaizes, svētki, visticamāk, ir bijuši visnotaļ izdevušies. 

"Man liekas, ka īpaši lielu skandālu nebija. Bija gan diskusija, bet atkal, protams, viedokļu līmenī, par to, kas tad bija šo svētku kulminācija – vai tas bija "Tīrums", vai galu galā noslēguma koncerts. Ir labi, ka tāda čalošana un runāšana notiek, tas vien pierāda, ka cilvēki nav vienaldzīgi par to, kas notiek. Tas ir jāskatās no citas puses, to nevajag uztvert obligāti kā iznīcinošu kritiku.

Manā skatījumā, tiešām Dziesmu svētku tēls, neskatoties uz šiem mazajiem virtuves cīniņiem, kas ir izcīnīti par maizītēm, par visu kaut ko citu, nekādā veidā nav cietis kā tāds," vērtēja Kaprāns. 

Katri Dziesmu un deju svētki zināmā mērā ir kā laboratorija, kurā tiek testēti jauni risinājumi ne tikai no mākslinieciskā, bet arī praktiskā un organizatoriskā viedokļa, un tas ir pilnīgi normāli, ja vēlamies saglabāt tradīcijas cauri dažādiem laikiem, secināja Kaprāns.