Izstāde "Skaņu puķes, dziesmu dārzi" pievēršas Dziesmu svētku tradīcijas izcelsmei, kas sniedzas vairāk nekā 150 gadus senā pagātnē. Izstādē skatāmas retas grāmatas, rokraksti un sīkiespieddarbi par baltvāciešu dziedāšanas svētkiem, hernhūtiešu dziedāšanas tradīciju, arī par pirmajām latviešu dziesmu grāmatām un Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā.

Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile skaidro: "Tas ir tas akcents, ko vēlāmies uzsvērt, ka Dziesmu svētki nav tikai tāds no mūsu nacionālās tautas folkloras izaudzis fenomens, bet tam ir arī ļoti dziļas saknes Rietumu tradīcijā. Tie, kuri tikuši un kuri nav tikuši pie Dziesmu svētku biļetēm, var apskatīties, kādas bija ieejas kartes uz dziedāšanas svētkiem 19. gadsimtā. Ļoti skaistas. Es nezinu, vai bija tikpat grūti dabūt."

Savukārt izstāde "Krājot Dziesmu svētkus" aicina klausīties audio ierakstus no Dziesmu svētkiem, arī trimdā notikušajiem. Un var arī apskatīt, kā attīstījies grafiskais dizains svētku plakātos.

"Iepazīties ar dažādiem nošu materiāliem, kas ir par to, kā šīs dziesmu svētku liecības tiek saglabātas gan bibliotēkā, gan citās atmiņu institūcijās. Īpašās skaņas instalācijās jūs varat noklausīties dažādas dziesmas no Dziesmu svētku repertuāra. Gan no tiem, kas notika trimdā, gan Latvijas teritorijā," stāsta Maija Treile.

Būtiski papildināta arī bibliotēkas digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve", kur apkopotas unikālas fotogrāfijas, atmiņu stāsti, dokumenti, video un audio ieraksti, dažādi priekšmeti. Var uzzināt, kādas dejas dejotas un kādas dziesmas bijušas koru repertuāros. No pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem 1873. gadā līdz 2013. gadam svētkos kopkoris un apvienotie kori ir dziedājuši vairāk nekā 670 dziesmas.