Godalgotais Ukrainas kolektīvs šonedēļ jau izpelnījies ovācijas pēc uzstāšanās Vērmanes dārzā. Taču plānoti vēl divi koncerti – jau pēc dažām minūtēm koristi pieskandinās Rīgas Doma baznīcu, bet svētdien, 9. jūlijā, pulksten vienos – Rīgas Svētā Antona baznīcu.
Ļvivas Nacionālajā akadēmiskajā vīru un zēnu korī "Dudaryk" ir aptuveni trīssimt dalībnieku. Jaunākajam ir vien seši, bet vecākajam – piecdesmit gadu. Uz Dziesmu svētkiem Rīgā ieradušies 47 koristi. Pirmie iespaidi par Latviju ir priekpilni.
"Mēs bijām Latvijā pirms gada. Šī ir brīnišķīga valsts. Man patīk baznīcas, ainavas un īpaši – renovētā Mežaparka estrāde," teic Pavlo.
Šiem puišiem ir vien 12–13 gadu, bet visi viņi tā vai citādi ir izjutuši kara ietekmi.
"Mēs stipri izjūtam, ka mums uzbrūk, ka esam karastāvoklī. Man ir radinieki, kuri dienē bruņotajos spēkos. Tas ir skumji. Taču mēs nezaudējam pacietību un cerību," saka Andrijs. "Tas ir traģiski, bet mēs ticam Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Mēs ceram un ticam, ka sagaidīsim uzvaru," pauž Maksims.
Divpadsmitgadīgajam Iļjam tēvs kopš pērnā marta karo Doneckas apgabalā: "Viņš maz guļ, viņš ir uztraucies, bet saka, ka viss tiek kontrolēts un viss būs labi, man ir bail par tēti, un es turu par viņu īkšķus."
Iļjas vienaudzim Markeanam kopš pirmās kara dienas frontē atrodas mamma, mediķis. Ar mammu viņš runā ik dienu. Taču lielās noslodzes dēļ bieži viņu mājās nesanāk redzēt. Dziesma šiem puišiem sniedz patvērumu no smagām domām.
"Mani iespaidi no Dziesmu svētkiem ir ārkārtīgi pozitīvi. Ceru, ka tie gūs lielus panākumus un dāvās daudz priecīgu emociju," teic Markeans.
Latviešu mūzika ir apbrīnojama, saka Daniils – un bez sagatavošanās nodzied savu mīļāko dziesmu.
Latvijas Dziesmu svētki spēj pulcēt tādu izpildītāju skaitu, kādu proporcionāli Ukrainas iedzīvotāju skaitam nebūtu iespējami sarīkot, saka kora diriģents Dmitro Kacals: "Mums ir iespēja saskarties ar ilgstoši koptu koru kultūras paraugu, kas ir piemērs arī mums. Krievijas genocīda laikā Ukrainas kultūra ir daudz zaudējusi. Tagad mēs vērojam lielisku kora kultūras piemēru."
Kā saka diriģents, Ukrainā vecāki aizvien biežāk ved savus bērnus uz mūzikas nodarbībām, un tuvākajos gados kora dalībnieku skaitu plāno dubultot.
Kora "Dudaryk" administrators Andrijs Fiktašs stāsta: "Mums ir liels gods būt pilntiesīgiem 40 tūkstoš cilvēku lielās Dziesmu svētku dalībnieku saimes dalībniekiem. Mēs esam vienīgie Ukrainas pārstāvji šeit, un mums ir svarīgi pārstāvēt savu kultūru un atgādināt, ka mēs esam dzīvi un vēl aizvien cīnāmies."
Andrijs dzied korī desmit gadus. Saka, pēc kara sākuma mēģināt ir kļuvis grūtāk – kolīdz skan gaisa trauksme, jādodas uz bumbu patversmi. Toties repertuārs palicis patriotiskāks. Ukraiņu partizānu dziesma par sārto irbenāju skan no sirds.
KONTEKSTS:
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.