Noskaņojums ir ļoti atšķirīgs. Vieni tiešām ir ļoti neapmierināti un saka, ka Rīgas pašvaldība ar augstajām tirdzniecības vietu cenām grib iznīcināt amatniecību.
Kā teica kāds vīrs, kurš tirgo adījumus, viņš jau apgūstot citu profesiju – kļūdams par šoferi, viņš nopelnīšot labāk, bet tad, kad tradicionālos amatniecības izstrādājumus tirdziņos aizstāšot "plastmasa no Ķīnas", tad mēs visi aptversim, ko esam zaudējuši.
Līdzīgi izteicās arī kāda kundze, kura Vērmaņdārzā pārdod tekstilizstrādājumus: "Būtībā Latvijā tiek iznīcināta amatniecība."
Rīgas dome grasījās izvirzīt prasību amatniekiem un mājražotājiem tirgot savu preci tikai pelēkās teltīs, bet tagad šai prasībai noteikts pārejas periods; tas arī redzams, ka teltis gan Esplanādē, gan Vērmaņparkā lielākoties ir baltas.
Par tirdzniecības vietu cenām runājot, kāda cita pārdevēja, kura tirgo tautiskus bruncīšus bērniem un laikmetīgus darinājumus no lina, teica, ka dārgi jau esot, tomēr neļaušot tam sev sabojāt svētku prieku. Un tas arī lielā mērā atkarīgs no tā, ko pārdod.
Kāds tautisko rotu, etnogrāfisko saktu, arheoloģisko rotu pārdevējs uz Latvijas Radio jautājumu, vai nav ļoti dārgi, atbildēja, ka varbūt vieta ir dārga, bet viņam jau atpelnīta, "tirgus ir labs šogad". Viņš gan domā, ka ir daudz tirgotāju, kuriem dalība šajos tirdziņos nav izdevīga, "mums jau arī bija tā, ka kodām pirkstos, bet nu zinājām, ka tirgus būs labs, tāpēc arī braucām".
Pirms domes atlaides, ko amatnieki panāca, uzrakstīdami domei kopīgu vēstuli, šim tirgotājam vieta Vērmaņparkā būtu izmaksājusi 1000 eiro, tagad bijis jāmaksā 700.
Tā kā viena sakta var maksāt pat vairākus simtus eiro, vietu tiešām var ātri atpelnīt, taču tā nav ar visām precēm, kaut vai ar cimdiem – viens pāris maksā desmitreiz mazāk nekā sakta.
Vietas dārdzība ietekmējuši arī preču cenu, to teica daudzi tirgotāji, bet vienlaikus visi cer, ka viesu pieplūdums pilsētā tomēr izrādīsies ienesīgs un izdosies arī nopelnīt.
Daudzi tirgotāji atzīst, ka cēluši cenas, taču ne visi. Stikla rotaslietu un koka izstrādājumu pārdevēja Marta stāstīja, ka viņa cenas nemainīja.
Ievērojami vairāk par tirdzniecības vietu jāmaksā ēdinātājiem Mežaparkā, estrādes "Sidraba birzs" tuvumā; šīs summas mērāmas tūkstošos, tāpēc apmeklētājiem jārēķinās – ēdiens maksās padārgi.
Svētku rīkotāji norāda – nomas maksas Mežaparkā aprēķinātas, lai nosegtu izdevumus: par teritorijas nomu, apsardzi, uzkopšanu, atkritumu izvešanu, sanitāri tehniskajiem izdevumiem.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis nevarēja pateikt, cik varētu maksāt ēdiena porcija vai dzēriena glāze, taču bija aptuveni aplēsis, ka tas būtu tas pats, kas pusdienot restorānā, kuram par īri un komunālajiem pakalpojumiem mēnesī jāmaksā ap 60 tūkstošiem eiro – summa, kas desmitkārtīgi pārsniedz nekustamo īpašumu īres cenas.
