Redzot, ar kādu skaistumu un cik meistarīgi izstādes veidotāji piepildījuši izstādes telpu, grūti pat noticēt, ka te pirms divām nedēļām bija vienkārši tukšs, 900 m2 liels angārs.

Izstādes iekārtojums pats par sevi jau ir mākslas darbs, ko veido izsmalcināti krāsu salikumi, dažādu priekšmetu saspēle un pāri visam silta, pozitīva un mājīga atmosfēra.

To visu iedzīvinājusi četru cilvēku komanda – Mārtiņš Heimrāts, Juris Leitāns, Dace Pudāne un Baiba Vaivare, kas stāsta, ka visa pamatā ir pieredze un noslīpēta sadarbība: "Nekas jau nesākas tukšā vietā. Mēs esam komanda, kas strādā jau ceturtos Dziesmu svētkus. Ar katru reizi mums vajag arvien mazāk vārdu, pietiek ar skatieniem. Tieši mūsu sadarbība – tas ir panākumu cēlonis.

Šai kolektīvā strādājot, mēs viens otru jūtam. Ja es atnesu vienu segu, tad tūliņ kolēģis atnes nākošo, un es zinu, ka tur nekas nebūs jāmaina. Pie tam katrs šis priekšmets, ar ko mēs strādājam, ir unikāls, no tā nāk ļoti pozitīva enerģija.

Un vēl viena lieta. Kad šie priekšmeti ir vienkārši savesti, diezgan interesanti ikvienam būtu redzēt tās plastmasas iepakojuma grēdas, kas te stāv. Tas ir tāds milzīgs haoss, un tad no tā haosa mēs pamazām tiekam līdz absolūtai skaidrībai. Un tā ir tā laimes sajūta, ka mēs tiekam no haosa līdz pilnībai."

Izstādē redzami vairāk nekā 3000 tautas lietišķās mākslas darbi, kas patiešām dod iespēju lepoties, cik mūsu tauta ir talantīga, darbīga un radoša – atzīst izstādes galvenais mākslinieks Mārtiņš Heimrāts. Uz to arī norāda izstādei dotais nosaukums "Mēs": ""Mēs" – tie ir gan dziedātāji un citi dalībnieki pašreiz Dziesmu svētkos, gan amatnieki, gan Latvijas iedzīvotāji, gan senči, kuri ir bijuši pirms mums, no kuriem mēs esam mantojuši šīs skaistās amata tradīcijas, un, protams, arī visi tie, kas nāks pēc mums. Tie visi esam – mēs."

Nosaukuma ideja atspoguļojas arī izstādes struktūrā, ko veido četras daļas – pirmā daļa "Avots" ir veltīta tradīciju pārmantojamībai, tam avotam, no kura mēs smeļamies amatniecības prasmes. Šeit līdzās jauniem darinājumiem redzēsim arī vecus darbus, no kuriem smelta iedvesma, saka Baiba Vaivare: "Tas viss ir tik garšīgi! Kaut vai šeit, ja mēs paskatāmies tās sētuves, tīnes. Redz, kur ir vecās, un tepat blakus ir jau jaunā daļa. Pavisam interesanti ir cimdi – gan vecais pāris stāv ar visiem caurumiem, gan atadīta precīzi tāda pati kopija – jaunais. Tāpat segas – vecās un jaunās. Mūsu galvenais mērķis bija parādīt, ka tradīcija ir dzīva ar ļoti lielu cerību, ka tas viss turpināsies."

Otrā daļa veltīta amatniecības žanriem, kas ir Latvijas īpašie zīmoli. Mārtiņš Heimrāts stāsta: "Piemēram, atsevišķa sadaļa ir veltīta šatiera segām, tad atsevišķi izcelti tādi jēdzieni kā jostiņsegas, Latgales svečturi, melnā keramika, Kurzemes zaru krūzes."

Trešajā daļā "Darītāji" ir uzsvars uz konkrētiem darbu veicējiem. Mārtiņš Heimrāts turpina: "Piemēram, te ir studija "Kamene", kas ir pazīstama ar izcilām segām, arī pinēju studija "Puduris", kam raksturīgi brīnišķīgi tonēti pinumi, studija "Bārbele", kas slavena ar saviem rokdarbiem, tāpat "Liepava" no Liepājas, Latgales podnieki."

Ceturtā izstādes daļa "Skola" savukārt vēsta par to, kā tradīcijas caur skolām un studijām tiek nodotas tālāk. Izstādes centrālo daļu no abām pusēm ieskauj divas krāšņas sienas – kreisajā pusē ir lakatu siena, bet labajā – segu siena.

Ir arī stendi, kur darbi eksponēti tā, lai varētu vienkopus redzēt dažādas tehnikas, stāsta Dace Pudāne: "Ja, piemēram, atnāk nespeciālists, lai viņš varētu izlasīt un saprast, kas tas ir, ja viņam kāds kādreiz saka, lūk, ziedainā josta – lai viņš šeit var atnākt un to ieraudzīt. Te aiz muguras ir ļoti skaists stends ar visām tehnikām, kādās var noaust jostas, tur ir gan garsvītrainā, gan pītā, gan ziedainā, gan Lielvārdes josta. Var ieraudzīt daudzveidību."

Tautas lietišķās mākslas izstādi "Mēs" papildina arī izzinoša informācija, videomateriāli, gaidāmas arī meistarklases.

Izstāde skatāma līdz jūlija beigām Sporta ielā 2.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.