„Es pastāvu uz to, ka projektam ir jābūt kvalitatīvam. Un projektēšanas grupa „5.iela”, kas jau ir stipri tālu no Birkerta, nav ne pirkstu pakustinājuši, lai koriģētu projektu pēc mūsu vairākkārtējiem norādījumiem. Es septembrī Okupācijas muzejam iesniedzu arī savu projekta vīziju, ka vispār var iztikt bez piebūves. Mēs esam runājuši par Stūra māju, ko nekādi nevar izmantot… To visu saliekot kopā, tas tagad ir novests līdz tam, ka mēs esam pret Okupācijas muzeju. Nekādā gadījumā! Tam ir jābūt! Bet lai mums visiem būtu lepnums un prieks par šo projektu,” norāda arhitekte Zaiga Gaile.
Pagājušā gada oktobrī arhitekte Zaiga Gaile Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" paziņoja, ka cīnīšoties "līdz pēdējam, lai šīs piebūves pie Okupācijas muzeja nebūtu".
Tikmēr ceļu Saeimā drīzumā varētu atsākt grozījumi Okupācijas muzeja likumā ar mērķi piešķirt visam memoriāla kompleksam īpašu nacionālo interešu objekta statusu un tā paātrināt projekta virzību, kas pēc būvatļaujas atteikuma ir iestrēdzis. Grozījumus jau pērn oktobrī iesniedza pieci koalīcijas partiju deputāti, tostarp Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības.
„Mēs gribam ar likumu izņemt šo objektu no Rīgas pilsētas būvvaldes. [Kas to uzraudzītu], tas vēl ir sarunu process," skaidro Jansons. "Viens no variantiem, ka pēc jaunā Būvniecības likuma tas varētu būt Būvniecības valsts kontroles birojs. (..) Pēc mūsu izpratnes, Okupācijas muzejam ir jābūt uz Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā tā, lai apmeklētāji tajā varētu iet iekšā. Ja ir kritiķi šiem likuma grozījumiem, lūdzu, nāciet uz darba grupu, strādāsim pie labākā varianta.”
Deputāts uzskata – ja strīdu starp pašvaldību un valsti nevar atrisināt, valsts prioritātes ir vērtējamas augstāk, jo Okupācijas muzejs bez jaunās platības nespēj pilnvērtīgi pildīt ar likumu noteiktās funkcijas.
Taču ne visi koalīcijā ir vienisprātis, ka šādas likuma izmaiņas ir pareizākais ceļš. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) to salīdzina ar filmas „Dvēseļu putenis” pretrunīgo izņēmumu sistēmā.
„Vienkāršākais būtu, ka šo koriģēto arhitekta Birkerta projektu, protams, ja pats autors tam piekrīt, kā to Rīgas būvvalde ir piedāvājusi, iesniedz, un tad tas process aiziet normālā veidā, kā to paredz Būvniecības likums. Ja kāda no strīdus pusēm grib ar varu panākt citu risinājumu, protams, tas ir iespējams, bet es nedomāju, ka tas ir labākais veids,” uzsver Vucāns.
Vucāns neiebilst, ka likumā varētu noteikt Okupācijas muzejam nacionālo interešu objekta statusu, bet tas, viņaprāt, būtu vairāk simbolisks solis, lai uzsvērtu projekta nozīmību. Turklāt vēlme par katru cenu pabeigt piebūvi līdz 2018.gada 18.novembrim nedrīkstētu vājināt būvniecības kontroli.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas būvvalde 20. janvārī pieņēma lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri. Savukārt 25. janvārī Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka paziņoja, ka Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekta attīstītājiem jaunā būvniecības iecere būs no jauna jāsaskaņo visās attiecīgajās institūcijās.
Nepilnas deviņas lappuses garā būvatļaujas atteikuma pamatotību šobrīd vērtē juristi. Par tālāku rīcību tiks lemts pēc izvērtējuma. Paredzams, ka tas notiks februāra beigās.
