Hardija Lediņa vārds šobrīd lielākoties saistās ar alternatīvo mūziku un vizuālo mākslu, tomēr pēc izglītības viņš ir arhitekts. 1979.gadā Lediņš pabeidza Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu, desmit gadus strādāja par Celtniecības institūta pētnieku.
Iedvesmojoties no jaunākajām Rietumu arhitektūras teorijām un pielāgojot tās aktuālajai padomju situācijai, Hardijs Lediņš publicēja virkni arhitektūras jautājumiem veltītus tekstus dažādos preses izdevumos. Tajos kā svarīgs indivīda identitātes balsts parādījās "māju sajūtas" jēdziens. Arhitektūras un vides elementu nozīme bija neiztrūkstoša citu aktivitāšu sastāvdaļa. Piemēram, pagājušā gadsimta 80.gadu sākumā pēc institūta pasūtījuma Lediņš veica pētījumu par Rīgas jaunajiem mikrorajoniem. Kā viena no pētījuma daļām tapa starpdisciplināra filma "Cilvēks dzīvojamā vidē" (1987). Tajā līdzās sociālantropoloģiskām intervijām ar daudzstāvu rajonu iedzīvotājiem vērojami poētiski apkārtnes skati un brīvas performatīvas aktivitātes.
Diskusiju cikls "Sarunu darbnīcas" veltīts multimediju mākslinieka Hardija Lediņa personībai un radošajam mantojumam, papildinot Latvijas Laikmetīgā mākslas centra producētā Hardija Lediņa gada pasākumu programmu. Diskusiju ciklā reizi mēnesī notiks tikšanās ar dažādu jomu pārstāvjiem, katrā darbnīcā pievēršoties kādam citam Lediņa darbības laukam. Tajās piedalīsies gan Hardija Lediņa laikabiedri, kas piedalījās viņa radošajās aktivitātēs, gan nākamo paaudžu mākslinieki, cenšoties kopīgi iezīmēt Lediņa mantojuma aktualitāti un ietekmi uz laikmetīgo kultūru.
