Kultūras ziņas

«Uzdzist» – sajūtu izrāde vienam skatītājam

Kultūras ziņas

Pasniegti Kultūras ministrijas atzinības raksti

Sākas «Dizaina diplomandu dienas 2018»

Sākušās «Dizaina diplomandu dienas 2018»

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti jūnijā ne vien aizstāv diplomdarbus, bet arī rīko izstādes. Mākslas akadēmijas 1. stāva izstāžu zālē ir atklāta Dizaina nodaļas studentu diplomdarbu izstāde.

Ar to tiek dots starts ikgadējām “Dizaina diplomandu dienām”, kuru programmā arī tradicionālā studentu modes skate, kas trešdienas, 6.jūnija vakarā norisinās bijušajā tekstilrūpnīcā “Rīgas manufaktūra”, un jauno vides mākslinieku diplomdarbu izstāde, ko īsi pirms pusnakts atklās VEF kvartāla “Vasarnīcā”.

“Dizaina diplomandu dienas” LMA notiek jau vienpadsmito gadu un katru reizi atklāj jaunus talantus, oriģinālas idejas un to risinājumus. Šogad izstādes tēma ir process, priekšplānā izvirzot ideju par dizainu kā visaptverošu notikumu, nevis tikai lietderīgu priekšmetu radīšanu – jo mūsdienās dizains kļuvis par palīgu sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā.

“Dizaina dienas būtība ir cilvēkam no malas šeit ienākt un izprast, ko mēs īsti darām,” skaidroja LMA Funkcionālā dizaina katedras vadītāja Maija Rozenfelde. “Un šī gada virsuzdevums ir stāstīt tieši par procesu, ka dizains nav tikai viens smuks gala produkts – vāze, lai gan tas var būt arī tā. Bet mēs vēlamies pastāstīt šo plašāko dizaina jēgu, un tas atspoguļojas arī šajos darbos un izstādē.”

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad ekspozīcija veidota tā, lai atspoguļotu arī daļu no darbu tapšanas procesa. Katrai no četrām apakšnozarēm tas iekārtots nedaudz atšķirīgi. “Tādas kā procesa darba kastes, kurās skatītājs varēs redzēt, kā konkrētie diplomdarbi ir tapuši, citiem tie ir eksperimenti, citiem – materiālu meklējumi,” stāstīja Rozenfelde.

“Dizaina diplomandu dienu” izstāde LMA 1. stāva izstāžu zālē apmeklētājiem ļaus ielūkoties četrdesmit četru jauno dizaineru domu un darbu procesā.

“Patiesībā dizainers ir tāds multifunkcionāls cilvēks, kurš skatās uz problēmām, kas mums apkārt, un studentus mēs ļoti mudinām pētīt lietas, kas viņiem pašiem svarīgas un uzrunā, un neuzliekam konkrētus rāmjus, kas būs konkrētais rezultāts,” izstādē redzamos darbus raksturoja Rozenfelde.

Viņa uzskata – tas ir apsveicami, ka studenti ir spējīgi palūkoties ārpus savas paaudzes un ir strādājuši gan ar senioriem, gan bērniem – tas parādās arī diplomdarbos.

Rozenfelde minēja arī piemēru – projektu “Pastāstiņi”, kas attīsta runas spēju un izteikties prasmi, kā arī radošo domāšanu.

Jūnija sākumā LMA notiek diplomdarbu aizstāvēšana, un, kamēr jaunie tekstilmākslinieki aizstāv savas idejas Lielajā aulā, vides mākslas studenti pirmoreiz sarīkojuši kopizstādi  VEF radošā kvartāla “Vasarnīcā”.

LMA Vides mākslas nozares docents Martins Vizbulis skaidroja: “Akadēmijā nav tik daudz vietas. Mums gribas taisīt arvien lielākus darbus, lai izjūt vidi, vides mākslas katedrai tas ļoti svarīgi. No kapiem līdz āderēm, uguns āderēm, ir parku plānojumi, arī konceptuāli darbi par telpu, kas atrodas starp dažādām vietām.”

Par būtisku Vizbulis uzskata spēju saprast un risināt vides koncepciju – tādējādi darbs nepastāv pats par sevi, bet gan komunicē ar apkārtējo vidi un strādā telpā.

Nav būtiski,  vai tā ir iekštelpa vai ārtelpa – svarīgi, ka tās ir telpiskas komunikācijas starp darbu un apkārtējo vidi.

LMA Vides mākslas nozares studente Līva Arnava paskaidroja, ka izstādes nosaukums “In the Eye of the Beholder” ir ņemts no angļu valodas un pauž ideju, ka katrs cilvēks savu skaisto, vērtīgo vai īpatnējo, vai svarīgo saskata tieši no savas perspektīvas.

“Es risinu redzes jautājumu ne tikai kā fizisku maņu, bet domāšanas rīku,” savu darbu raksturoja Arnava. “Tas strādā kontekstā ar informācijas laikmetu – cik grūti orientēties pārbāztajā informācijas telpā un ir izmantoti tēli no medicīnas, kas ir redzes pārbaudes plakāta elements un manis pašas acs tīklenes skenējums.”

Trešdienas vakarā bijušās rūpnīcas “Rīgas manufaktūra” telpās notika arī ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas modes skate, kuras vizuālajā noformējumā dominē kolorītie 90. gadi, kas sakrīt ar Modes mākslas katedras dibināšanas laiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti