Izstādi papildinās video materiāli, fotogrāfijas un plakāti, kas palīdzēs uzburt 20.gadu gaisotni, kad teju visi, jauniegūtās brīvības sajūtas savaldzināti, aizrāvās ar džezu un dejām un pilnu krūti baudīja dzīvi.
1921.gadā Koko Šanele rada sava modes nama pirmo aromātu “Chanel 5”, gadu vēlāk Hovards Kārters Ēģiptē atklāj valdnieka Tutanhamona kapu un visā pasaulē sākas īsts senās Ēģiptes trakums. 1923.gadā par populārāko deju kļūst čarlstons, bet dažus gadus vēlāk Parīzē notiek izstāde, kuras nosaukums dod vārdu slavenajam dizaina virzienam – Art Deco.
Šie ir daži zīmīgi fakti par divdesmitajiem gadiem, kas spilgti atspoguļojas arī tā laika modē un dizainā. Un par to arī stāsts jaunajā izstādē “Zelta divdesmitie”, kuras pamatā Krievijas kolekcionāra Nazima Mustafajeva kolekcija:
“Paskatieties uz krāsu daudzveidību! Tie tiešām bija zelta gadi. Galvenokārt tika domāts par sevis izrādīšanu, daudz mazāk par ērtumu, jo daudzas kleitas, bagātīgi izšūtas ar pērlītēm un citiem rotājumiem, bija pietiekoši smagas.”
Nazims Mustafajevs aicina aplūkot vitrīnu, kurā skatāmi Venēcijā dzīvojošā spāņu dizainera Mariano Fortuni divi tērpi. Viņu uzskata par vienu no šī laika noslēpumainākajiem modes māksliniekiem:
“Viņš izdomāja divas unikālas tehnikas, viena no tām – apdruka uz samta, un šeit ir kleita “Eleonora”, kur to var redzēt. Blakus atrodas kleita “Delphos”, un tās audums veidots unikālā plisēšanas tehnikā, kuras noslēpums līdz mūsdienām ir zudis. Kleita glabājas satītā veidā apaļā kastītē, tās plisējumam nekas nespēj kaitēt.
Divdesmitie gadi bija laiks, kad sievietes nostājās blakus vīriešiem, sāka nodarboties ar sportu, braukt ar auto, un notika dažādi konkursi.
Es lasīju par kādu autobraucēju konkursu, kurā uzvarēja sieviete, kas ne tikai brauca ātrāk par citiem, bet pievērsa uzmanību ar savu vizuālo tēlu. Kad viņa pēc brauciena novilka ādas kombinezonu, zem tā atklājās kleita “Delphos” un šī dāma izskatījās vienkārši brīnišķīgi”.
Otrajā izstādēs zālē redzama vēl krāšņāka tērpu un arī apavu parāde. Kolekcija izvietota pa krāsu gammai, vienai krāsai plūstoši pārejot uz otru. Tikai vienā vitrīnā ir oficiālāku noskaņu raisoši melni tērpi, un to vidū kāda īpaši dārga vakarkleita:
Mustafajevs paskaidro: “Tas ir Edvards Molinē. Brits, kurš no 1919.gada dzīvoja Parīzē, kur viņam bija salons. Šeit redzama viņa dizainētā zīda kleita, izšūta ar tirkīzzilām un no iekšpuses apzeltītām pērlītēm. Tas ir ļoti kvalitatīvs un arī dārgs tērps. Parīzietes runāja – ja tev gribas ko neparastu, tad ir jāiet pie Molinē.”
Ne mazāku uzmanību pelnoši izstādē ir izsmalcinātie Art Deco stila apavi, arī tajos ir teju visa krāsu gamma un visdažādākās apdares un rotājumi. Dizaineru vidū ir vairāki arī ļoti slaveni vārdi, stāsta Modes muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde
Izstāde “Zelta divdesmitie” Modes muzejā aplūkojama no 28.aprīļa līdz oktobrim.
