Pašlaik turpinās projektu atlase un lēmuma par finansējuma piešķiršanu vēl nav.
Esošais torņa tehniskais stāvoklis ne vien nespēj nest zvanu slodzi, bet arī neprognozējamas ārējās ietekmes, piemēram, spēcīgas vētras virs 30-35 metriem sekundē, var neatgriezeniski to deformēt. Tādēļ tornis ir jānostiprina neatkarīgi no tā, vai saņemsim ES finansējumu vai nē,” uzsvēra Pujāts.
Projektētāji atzīst, ka pēc ilgām diskusijām ar VKPAI tomēr ir izdevies rast visām pusēm pieņemamu risinājumu par vēsturiskā mantojuma saglabāšanas metodiku un tehniskais projekts ir saskaņots.
Pirms projekta izstrādes, izpētot torņa konstrukcijas, kopumā apsekojot aptuveni 1200 visdažādāko vienību, tika konstatēts, ka tās ir vairāk izpuvušas un ķirmju saēstas nekā sākotnēji uzskatīts. Tāpat tornis turpina grimt - veicot torņa digitālo uzmērījumu un fiziskā stāvokļa novērtējumu, atklājās, ka tornis sasvēries par 62 cm, nevis par 38 cm, kā tas bija pieņemts pēc 20 gadu laikā veiktajiem aprēķiniem.
„Jāņem vērā, ka pilnīgu torņa tehniskā stāvokļa ainu iegūsim tikai būvniecības priekšizpētes laikā, kad būs uzliktas sastatnes un varēs piekļūt virknei mezglu, kuri šobrīd ir nosegti ar skārdu un koka klāju. Tagad jāveic turpmākie rekonstrukcijas posmi – jāatrod būvdarbu veicējs, jāizpilda būvprojektēšanas nākamais solis – jāizstrādā un jāskaņo ar VKPAI objekta būvniecības detaļrasējums,” teica Pujāts.
Pēc arhitekta teiktā, šim projektam ir vairāki izaicinājumi. Pirmkārt, atbilstošu finansējuma un darbu veicēja piesaiste, lai projekts tiktu īstenots kvalitatīvi un godprātīgi; otrkārt, tādu tehnoloģiju atrašana un izmantošana, kas nodrošinātu atjaunotā torņa ilgtspējību.
„Kā Rīgas siluets nav iedomājams bez Doma, tā baznīca nav iedomāja bez zvanu skaņām. Šī ir iespēja parūpēties par mums ierastā Rīgas silueta mūžību, vienlaikus atdodot mūsu pilsētai balsi un zvanu skaņu nesto svētību ikvienam tās iedzīvotajam un apmeklētājam,” piebilda Pujāts.
Pilnsabiedrības „BKB un Būvprojektu vadība”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi SIA „Būvinženieru konsultāciju birojs”, SIA „Arhetips” un SIA „Veldrums un Partneri”, izstrādāto Rīgas doma torņa atjaunošanas tehnisko projektu aptuveni pēc piecu mēnešu izskatīšanas augusta vidū VKPAI. Pašlaik projekts ir pieteikts Kultūras ministrijā ES līdzfinansējuma saņemšanai aktivitātē „Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglābšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”.
Arhitekta Inta Pujāta pieredze ir veidojusies teju 30 gadu garumā un viņa kontā ir vairāk nekā 470 objektu – restaurētas un atjaunotas ēkas un jaunbūves; tostarp viņa gādībā jaunu elpu ieguvušas vairāk nekā 24 koka ēkas.
Kā iepriekš vēstīts, pēc vairāku gadu ilgiem atjaunošanas darbiem Rīgas Doma baznīcā visbeidzot pienākusi kārta arī baznīcas torņa restaurācijai. Jau pirms 100 gadiem arhitekts Vilhelms Neimanis atzina, ka Doma baznīcas tornis atrodas pirmsavārijas stāvoklī. Arī pašlaik baznīcas torņa situāija turpina pasliktināties. Tomēr tā vietā, lai sāktu restaurācijas darbus, uzvirmojušas kaislības par atjaunošanas darbu norisi.
Baznīcas tornis ir sasvēries 62 centimetrus no tā ass. Lai novērstu tālāku torņa deformāciju, par atbilstošāko risinājumu restaurācijas vadītāji piedāvā to nostiprināt ar metāla konstrukcijām. Lai arī ir iespēja iegūt nepieciešamo finansējumu būvniecības darbiem, jau vairāk nekā gadu noris diskusijas starp Doma baznīcu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju par to, vai tas ir atbilstošākais risinājums.
