Vilhelms Bokslafs bijis ļoti daudzveidīgs savā arhitekta rokrakstā. Viņš ir vācbaltu arhitekts, kurš projektējis daudzas sabiedriskas celtnes Rīgā un Jūrmalā, arī dzīvojamās ēkas, rūpnīcas ēkas un ūdenstorņus. Bijis gan praktiķis, gan teorētiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs. Pašlaik liela daļa Bokslafa projektu nonākuši Rīgas Jūgendstila centrā, un tie iekļauti muzeja ekspozīcijā.
Rīgas Jūgendstila centrā vispirms kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes profesoru Jāni Krastiņu un Rīgas Jūgendstila centra direktori Agritu Tipāni aplūkojam arhitekta Vilhelma Bokslafa rasējumus, projektu lapas, kas tagad restaurētas un ierāmētas, un veido izstādi, kas būs integrēta muzeja ekspozīcijā.
Zināmākā vācbaltiešu arhitekta Vilhelma Bokslafa celtne ir Latvijas Mākslas akadēmijas ēka, toreiz Rīgas biržas komitejas komercskola, ierāmēts arī krāsains grīdas grafiskais zīmējums no šī nama.
Jānis Krastiņš, kurš pētījis Bokslafa dienasgrāmatas, spriež, ka to zīmējis viņa palīgs Granebergs.
"Par katru arhitektu vienmēr atklājas kaut kas jauns. Pat pazīstamās lietās. Pētot viņa atstāto mantojumu, daudz kas paslīd garām pirmajam vērtējumam, kaut kas paliek nepamanīts,” vērtē Jānis Krastiņš.
Pirms 10 gadiem, svinot Bokslafa 150. jubileju, notika plaša viņam veltīta konference. Šajā reizē notiks zinātniskie lasījumi Arhitektu namā: Raimonda Cerūža lekcija "Rīgas ekonomiskais uzplaukums 20.gadsimta sākumā, tirgotāju un lielfabrikantu pienesums pilsētas izaugsmē un mecenātisms”, ar priekšlasījumu uzstāsies arī Jānis Krastiņš, kurš jau iepriekš iedziļinājies un pētījis Vilhelma Bokslafa devumu Rīgas arhitektūrā.
“Lasot viņa rokrakstus, kurus Bokslafs ir rūpīgi apkopojis pēdējā emigrācijas laikā pēc vācbaltiešu repatriācijas, tur viņš daudzus objektus uzskaitījis, pie kuriem strādājis. Tā ir ne gluži dienasgrāmata, bet uzskaitījis savus darbus, savus publicētos darbus, jo viņš arī publicējis dažādus pētījumus. Dzīves pēdējā cēlienā apkopojis interesantas pārdomas par arhitekta profesiju,” skaidro Krastiņš.
Bokslafs vēstuļu formā rakstījis atziņas par savu jomu un darbību, par arhitektūru plašākā nozīmē, vēršoties it kā pie kolēģiem.
Vācbaltu arhitekts, praktiķis un teorētiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (12.10.1858. Rīgā–09.03.1945. Poznaņā) bija neikdienišķa vēriena mākslinieks un zinātnieks ar izcilām darba spējām, un ar daudzpusību apveltīts sava aroda meistars. Arhitekts izglītību ieguvis Rīgas Politehnikumā, strādājis arhitekta Heinriha Šēla būvbirojā un pēc tam uzsācis patstāvīgu arhitekta praksi. Bijis Lielās ģildes, Biržas komitejas un citu iestāžu arhitekts. Krastiņš piebilst, ka Rīgas Tehniskās universitātes arhīvā glabājas Bokslafa diploms, kurā smalki aprakstīts, kādus priekšmetus nokārtojis, kādu diplomprojektu izstrādājis un saņēmis novērtējumu “sehr gut” – ļoti labi.
Vispirms Bokslafs strādājis arhitekta Heinriha Šēla būvbirojā un pēc tam uzsācis patstāvīgu arhitekta praksi.
"Visiem labi zināmas celtnes ir Āgenskalna, Čiekurkalna ūdenstorņi, Krusta baznīca, Dubultu baznīca. Bet pēc viņa projektiem ir tapusi vēl vesela virkne publisko un dzīvojamo ēku. Daudz nodarbojies ar industriālo ēku projektēšanu,” norāda Krastiņš.
Interesants ir stāsts par Āgenskalna ūdenstorni un tā celtniecību.
"Viņa pierakstos minēts, ka tad, kad sāk torni būvēt, ķieģeļi bija nevienādi. Viņš lika mūrniekiem sašķirot divās kaudzītēs – tumšos vienā, gaišos – otrā. Ja paskatās uz torņa stāvu, tur zigzaga ritmā ir tumšās joslas izliktas. Var redzēt virsmas tekstūru,” atklāj Krastiņš.
Tāpat torņa galvas daļā ir iestrādāti kvadrātiski ielikumi no krāsainiem stikliem, precīzi izlīdzsvarojot zaļos un brūnos stikla gabaliņus – tie veidoti, sasmalcinot pudeles, ko alkohola cienītāji bijuši atstājuši Āgenskalna priedēs.
Bokslafs projektējis un atjaunojis arī daudzas Latvijas muižas un pilis.
“Dažas ir celtas pēc viņa projektiem. Tās Lielvārdē vai Braslavā nav saglabājušas, nopostītas jau Pirmā pasaules karā. Daudzas viņš atjaunoja pēc revolūcijas, bet savos pierakstos viņš vārdu "revolūcija" licis pēdiņās. Dzelzava, Straupe, Mālpils, viņš lietojis mūsdienās par zinātniskiem atzīstus restaurācijas principus un metodes,” analizē Krastiņš.
Izstādē “Arhitekts Vilhelms Bokslafs. Projekti” var iepazīst ievērojamā arhitekta ēku projektus, zīmējumus un skices. Agrita Tipāne ir gandarīta, ka muzeja krājumā nonākuši Bokslafa projekti.
“Tas ir liels, ļoti vērtīgs ieguvums, jo tā laika projekti maz saglabājušies, pārsvarā tie iegūluši arhīvos. Tagad daļa no mantojuma būs muzejā,” bilst Tipāne.
Pašreiz Bokslafa projekti ir izlikti izstādē, pēc tās vairāki tiks nodoti restaurācijai. Tipāne izsaka cerību, lai uz nākamo apaļo Bokslafa jubileju taptu grāmata par šo izcilo arhitektu. Šajā jubilejā – izstāde ar Bokslafa projektiem.
“Projektus redzēt var reti,” atzīst Tipāne. “Cilvēki arī ļoti pēta, kas tas ir. Ir arī vairāki nerealizēti projekti aplūkojami. Viens no tiem Bokslafa projekts Mārtiņa baznīcai.”
Projektu lapas ir 100 gadus vecas, daudzas glabātas ruļļos, arī mapēs. Restauratori secinājuši, ka jau pašā sākumā lapas nav bijušas ideālā stāvoklī, tās it kā kāds nevīžīgi griezis un krāmējis mapēs. Neskatoties uz to, Tipāne atzīst, ka projektu lapas ir labā stāvoklī, ja ņem vērā vecumu.
“Latvijā ir tikai divas šādas kolekcijas zināmas – privātā biroja darbu arhīvs. Viens no tiem Berči rasējumu krājums Liepājas muzejā, ko ģimene pārdeva muzejam pirms repatriācijas. Bokslafs visu savu rasējumu krājumu Latvijas Universitātei, kuras sastāvā toreiz bija arī Arhitektūras fakultāte, uzdāvināja pirms repatriācijas,” skaidro Krastiņš.
Vilhelms Bokslafs labi pārzinājis Latvijas kultūru un bijis aktīvs visu savu mūžu.
Izstāde “Arhitekts Vilhelms Bokslafs. Projekti” Rīgas Jūgendstila centrā aplūkojama līdz 2. decembrim.
