19. gadsimts bija ne tikai Zelta laikmets Eiropā, bet arī Liepājai. Pateicoties tam, ka tika izbūvēts dzelzceļš Liepājas–Romni, kas savienoja Liepāju ar Ukrainu, Liepāja no provinciālas pilsētas kļuva par lielu un modernu Eiropas pilsētu – šeit bija arī kuģu satiksme no Liepājas uz Ņujorku, attīstījās tirdzniecība un rūpniecība.
Liepājas muzejam jau izveidojusies ilggadēja sadarbība ar modes vēsturnieku un kolekcionāru Vasiļjevu un viņa fondu. Līdz šim par dažādām tēmām notikušas krāšņas un daudzpusīgas izstādes. Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla pauž gandarījumu par paveikto. Mēs izstādes vairs neskaitām, viņa saka.
"Caur Vasiļjeva kolekcijām esam mēģinājuši stāstīt par Liepājas pilsētas vēsturi, ne tikai rādīt kolekcijas. Arī šī izstāde ir tāds paraugs.
Ja mums ir 19. gadsimta interjers, tad šis interjers tā vien prasa, lai tajā parādītu arī 19. gadsimta rotas lietas, aksesuārus un citus priekšmetus, kas raksturo šo laikmetu.
Liepājas muzejs ir ļoti pateicīgs Vasiļjevam, tā bija liela degsme no viņa puses, jo tā ir pirmā izstāde, kur redzamas Viktorijas laika rotas."
Līdz ar to interjera muzejā redzama daļa no 19. gadsimta Eiropas. Greznas rotas kļuva pieejamākas ne tikai pašiem turīgākajiem ļaudīm, stāsta Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzeja "Hoijeres kundzes viesu nams" vadītāja Ieva Dzintare:
"Redzam arī to, kā juveliermākslas joma un rotu industrija mainās, pamazām noslēdzot to periodu, kas bija pirms tam, kad rotas, veidotas no dārgmetāliem, iekļaujot dažādus dārgakmeņus, bija pieejamas tikai sabiedrības turīgākajai kārtai. Sākot ar Viktorijas laikmetu un pēc Franču revolūcijas, līdz ar visiem sociālpolitiskajiem procesiem Eiropā, rotas sāka veidot no vienkāršākiem materiāliem. Tās kļūst pieejamākas arī tiem, kuriem rocība nav tik liela. Industrializācijas vilnis viennozīmīgi ietekmē rotu jomu, izstādē redzam, kas šajā laikā kļūst sievietei pieejams."
Sākot no kamejām, greznām aprocēm, beidzot ar glītām un smalkām sudrabā tamborētām somiņām, vēdekļiem, smalkiem ziedu turētājiem un citiem aksesuāriem. Savu uzvaras gājienu sāka arī pirmie plastmasas izstrādājumi, piemēram, matu ķemmes, ko izmantoja frizūrām un matu veidošanai.
Modes vēsturnieks un kolekcionārs Vasiļjevs akcentē jūgendstila rašanos 19. gadsimtā un dažādu dabas elementu parādīšanos:
"Sākotnēji tas bija balstīts uz japāņu tautas mākslas pamatiem. Šo stilu ietekmēja augu valsts motīvi – ziedi, kukaiņi, lapas un pat dārzeņi.
Krasi mainījās arī šo priekšmetu krāsas. Zelts kļuva mazāk populārs, to aizvietoja bronza un sudrabs, šīs visas iezīmes var apskatīt mūsu izstādē."
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla atklāj vēl kādu nākotnes ieceri, kas sola pievērsties ne tikai sieviešu modei:
"Mums ir iecere parādīt ne nākamajā, bet aiznākamajā gadā vīriešu modi. Vīriešu modi mēs gribētu parādīt bibliotēkas iekārtojumā. Parādīt 19. gadsimta bibliotēku, vīrieša kārtību, tā laika vīrieša dziņu. Šāda veida Vasiļjeva izstāde arī būs pirmo reizi."
Lielā mērā šī izstāde Liepājas muzejā būs veltīta Liepājas grāmatniecības vēsturei, sadarbībai ar Aleksandra Vasiļjeva fondu turpinoties arī nākotnē.
