Solomons Levitānuss un Ļuba Monastirska ir ebreju izcelsmes mākslinieki, dizaineri. Solomons Levitānuss ir dzimis Kauņā un aktīvi darbojies kā drēbnieks un publicists, kurš pats izdeva rakstu krājumus, kuri ir tulkoti dažādās valodās. Ļuba Monastirska ir Ukrainas ebreju izcelsmes māksliniece un ir viena no dažām Rīgā dzimušajām dizaina un mākslas "Bauhaus" skolas studentēm.
"Sakarā ar skolas "Bauhaus" simtgadi un aktualizēto "MeToo" kustību, kaut kādu sieviešu figūru izcelšanu, ir iznākušas arī dažādas grāmatas par "Bauhaus" sievietēm, izstādes un dažādi citi projekti, kas tieši pievēršas šīm maz zināmajām sieviešu figūrām – studentēm. Ļuba dažādās grāmatās figurē," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" stāsta izstādes "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas. Ar Solomonu Levitānusu un Ļubu Monastirsku" kuratore Zane Onckule. Viņa uzsver, ka izstādes fokuss ir laikmetīgā māksla, jaunu darbu veidošana un jaunu mākslinieku karjeras attīstīšana, vienlaikus arī interese pārlūkot nezināmus un nepietiekoši novērtētus arhīvu aspektus.
"Māksliniece Krista Dzudzilo tiešā veidā iedarbojās ar Ļubas [Monastirskas] stāstu un pieejamo materiālu, savukārt, mākslinieku un modes dizaineru duo "Mareunrol's" nodevās izpētei arī bibliotēkās, skatoties Solomona grāmatas, aktīvi dokumentējot un veicot savas piezīmes," atklāj Onckule.
Izstādes kuratore stāsta, ka nosaukumā ietvertais apzīmējums "nēsājamā atmiņa" norāda gan uz kaut ko burtiski valkājamu, gan uz kaut ko iekšēju – personisku un biogrāfisku aspektu.
Savukārt "ķermeņa tehnikas" apzīmē apģērba veidošanu un piegrieztnes, apģērbu kā otro ādu un to, kas ierobežo vai atbrīvo.
Daļa no izstādes tiek veltīta arī Latvijas ebreju starpkaru perioda mantojuma aktualizēšanai. "Ienākot izstādē, pirmais, ko skatītājs satiek, ir starptautiski atzītā ukraiņu–baltkrievu izcelsmes kinorežisora Sergeja Lozņica īsfilma, poētisks fiksējums uz vienu no Rīgas nostūriem maskačkā, konkrēti Rīgas veci ebreju kapi, kas šobrīd ir parks, [..]. Šim darbam tuvumā ir zinātnieku grupas "Ground penetrating radar group" pētījums par šiem vecajiem ebreju kapiem," stāsta Onckule.
Zinātnieku grupas pētījumā veikta zemes skenēšana, kura fiksē gadsimta laikā veikto iedarbošanos uz zemi un to atspoguļo divās līknēs. "Notiek skenēšana, ejot cauri zemes slāņiem un uzrādot to, ka vietām ir bijusi mazāka iedarbošanās gadsimta laikā un vietām var redzēt, ka ir notikusi aktīva, brutāla iejaukšanās funkcionējošā kapsētā. Tas pierāda, ka šie vecie ebreju kapi tika izmantoti arī holokaustā kā steigā izrakta bedre nogalināto ķermeņu aprakšanai," skaidro Onckule.
"Tā ir atmiņa, kas nāk no zemes, ko mēs it kā zinām, bet varbūt to nav iespējams pierādīt. Ar zinātnieku palīdzību slānis pa slānim tiek skenēts un tā atmiņa var tikt no jauna atsegta," uzsver Onckule.
