Lai arī mūsdienās krāsu pārbagātība ir milzīga, melnā, baltā un sarkanā modē tomēr aizvien ir pašas ietekmīgākās krāsas. No tām karaliene joprojām ir melnā krāsa, kam turpat uz pēdām seko baltā un sarkanā.
Tieši šo krāsu vēsturei un simbolikai pievēršas jaunā Modes muzeja izstāde, kurā pārstāvēti visdažādākie audumi, silueti un laika posmi, izstādi papildina tematisks skaņu celiņš.
Modes muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde stāstu par izstādi sāk ar tās īpaši vērtīgo eksponātu – kokteiļkleitu, kas tapusi ap 1960. gadu un piederējusi aktrisei Merilinai Monro. Tā ir melna, fliteriem izšūta, augumam pieguļoša kleita, kas īpaši izceļ valkātājas sievišķību. Tas ir arī tērps ar noslēpumu, atklāj Agrita Grīnvalde: "Tērpam ir noslēpums, ko parasts apmeklētājs neredz, bet ko redzēja tie, kas šo tērpu ģērba uz manekena un apskatīja arī no iekšpuses, tātad – priekšpusē gurnu daļā ir iešūti divi tādi filca vai voiloka četrstūrīši, kuru galvenais uzdevums būtībā ir padarīt plakanāku vēderu. Kā jau redzam, figūra visnotaļ sievišķīga, bet vēderiņa nav. Šis ir ļoti jauks ieskats tajā, kā patiesībā nereti tika konstruētas šīs satriecošās figūras, bet arī šuvēju meistarība, izdoma, dažādi knifi."
Nedaudz skumjš konteksts kleitai ir tādēļ, ka tās tapšana sakrīt ar laiku, kad Merilina Monro centās izrauties no viņai piedēvētā dumjās seksīgās blondīnes ampluā un kļūt par nopietnu aktrisi. Viņa bija pat izveidojusi savu producentu kompāniju, bet izpelnījās tikai izsmiešanu, turpina Agrita Grīnvalde: "Šī sievietes loma sabiedrībā – sieviete kā apskates objekts, skaistule, kurai nemaz nav jābūt gudrai, un viņas gandrīz tāda izmisīgā vēlme izrauties no šī ampluā. Un vienlaikus tas augums, kurš ir tāds, kāds tas ir, un kurš piesaista skatienus. To mēs nevaram noliegt. Tas viss ir šajā tērpā, un par to visu ir vērts arī aizdomāties."
Izstādē apskatāmi dažādu laiku kāzu un sēru tērpi, kas apliecina, ka cauri laikiem eiropiešiem sēras ir saistījušās ar melno krāsu un atturīgāku apģērbu, bet kāzas – ar balto dažādās nokrāsās un izsmalcinātās detaļās. Daži eksotiski elementi gan ar laiku no tērpiem izzuduši, pat kļuvuši nepieņemami. "Šeit ir kleita ar pērtiķādas apdari, kas atkal ir tāds aicinājums aizdomāties par to, cik ļoti ir mainījusies mūsu domāšana. Tas, kas 30. gados šķita pieņemami, pat eleganti, mūsdienās šokē, izraisa pat ļoti nepatīkamas emocijas," atzīmē Agrita Grīnvalde.
Izstāde otrajā zālē ir trīs lielas vitrīnas, katra veltīta savai krāsai. Stāsts sākas ar sarkano tērpu parādi, kurā īpaši izceļas itāļu modes dizainera Valentino veikums. Agrita Grīnvalde: "Valentino Garavani slavens ar savu tā saucamo Valentino sarkano. Tāds magoņu sarkans ir šī dizainera iecienītākā krāsa, pie kuras viņš nonāca vēl studiju gados. Viesodamies Barselonā, operas teātrī, viņš piefiksēja, ka uz skatuves tērpi ir sarkani, dāmas daudzas ir sarkanā un drapērijas ir sarkanas. Un šīs sarkanās krāsas intensitāte, tāds pārdaudzums viņā radīja ļoti spēcīgas emocijas un viņš saprata, ka sarkanā krāsa pēc melnās un baltās ir tieši tā, ar ko viņš labprāt strādātu. Tātad šāda izstāde nebūtu iedomājama bez Valentino."
Melnajai krāsai veltītā vitrīna cita starpā izseko mazās, melnās kleitiņas evolūcijai, atklājot, kā tāda vienkārša lieta kā melnā kleitiņa, kas agrāk piedienēja pārdevējām, kalpotājām un telefonistēm, pēkšņi kļuva par smalku sabiedrības dāmu pašu iekārotāko kleitu. "Lielā mērā pie tā ir vainojama Koko Šanele," skaidro Agrita Grīnvalde. "1926. gadā žurnālā "Vogue" pirmo reizi parādījās šāda kleita. 1927. gadā parādījās Holivudas filma "It" ar Klāru Bovu, tieši šo nabaga pārdevēju melnā kleitiņā, kura filmas gaitā, dodoties uz randiņu, savu melno pārdevējas kleitiņu pārtaisa vakarkleitā. Mums ļoti gribējās parādīt arī šo tēmu."
Senākais tērps ir skatāms baltās krāsas sadaļā, un tā ir ampīra perioda muslīna vasaras kleitiņa, tapusi ap 1815. gadu. Līdzās tai – vēl viens ļoti īpašs eksponāts – karalienei Viktorijai piederējis naktskrekls, smalki šūts un piegriezts, ar Valensjēnas mežģīnēm un karalisko monogrammu.
Izstāde "Melns, balts, sarkans" Modes muzejā būs skatāma no sestdienas, 21. oktobra.
